Man pēkšņi rodas sajūta, ka nav taču vērts gulēt, ja rezultātā neesi izgulējies. Acis aizpampušas, nogulētas rokas vēl pa visu tam un ATKA MURGI, MURGI, MURGI !
Jēziņ, nav taču spēka to visu pārdzīvot, piedzīvot un izdarīt!
| |
|
Man pēkšņi rodas sajūta, ka nav taču vērts gulēt, ja rezultātā neesi izgulējies. Acis aizpampušas, nogulētas rokas vēl pa visu tam un ATKA MURGI, MURGI, MURGI ! Jēziņ, nav taču spēka to visu pārdzīvot, piedzīvot un izdarīt! |
|
| |||
|
Tā - vienai klasesbiedrenei no vidusskolas laikiem ir bērns, vēl viena ir apprecējusies, un viena puiša diemžēl vairs nav šajā pasaulē. Tik dīvaini. Jo tas tču liekas, vēl salīdzinoši nesen. + vēl viens pāris aizvakar kļuva par vecākiem. Hmm. Tikai es viena tāda, kas liekas, ka neesmu mainījusies itin nemaz. Hmm.
|
|||
| |
|
Ar katru dienu arvien vairāk jādomā ir par lietām,ko kam atdot glabāšanā, par to, kas pieskatīs manu mazo dzīvinieku ģimeni, par to, kur es likšu savu zaļo stūrīti jebšu puķes, jo vairāk gribas raudāt. It īpaši par kaķi. No domas vien, ka viņam uz kādu laiku būs jādzīvojas par laukiem, tur, kur viņu neviens nebužinās un nemīlēs tā kā to daru es, man gribas raudāt. Toč kā ar bērnu. Atvičaju, ka biju domājusi, ka tas ir gaužām viegli-kas tad tas, tas jau tik kačs, bet fuck off- TĀ NAV GAN! Par mazo šinšilas druagu es neuztraucos, viņš tāds patstāvīgs un viņa atrasta laba vasaras māja. Un vispār viss jau kruti. Laikam mans garastāvoklis par visām šīs dienas emocijām ir parūpējies. Kur tas laiks skrien. Tak vēl tik tikko viņu auklēju uz rokām. Tak tik tikko. |
|