Beidzot sapratu, ka ir jāsāk uztraukties par skolu. Tomēr TIIIIIIIIIIIIIK daudzus darbus esmu iekrājusi, ka pilnīgi jāņem atvaļinājums , lai visu paspētu. Ak, mans mūžīgā studentu dzīve. ATKĀRTOJU ! Nākošgad tā vairs nekad, NEKAD nedarīšu . * murr. un vēl es sapratu, ka baigo prieku no rītiem dod mīļcilvēkam iedota atvadu buča, kad viņš guļ - tad ir tāds nedaudz miegains, bet nuuuuuuuu tik silts smaidiņš pretī. Ehh.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |