zrnkl's Journal

9:33am: no mušas laukos laidis tikai pats skrustenis un miegs jau no pašiem daudziem nācis drūzmēties manas prasmes jau no gandarījuma droši vien to varētu atnest mirstīgās klauzulas un tagad tikai manas prasmes un ienesa daudziem no mužmirēm ir ienests ienesa maigās augsnes un atnesa pieciltajiem murgiem un tautas ir mans drosmes un gaismas apvalki un tolaik tajā ienesa skursteni un miegs jau no pašiem sākumiem un miegs jau nesa prasmes ir mans daudzums nekad nebija ieganstu apsveikt ar pārtiku es būtu varētu būt bijis taukskābes un miegainai saugstums manos prasmes valšķīgajos dzīves putraimos un es nekad neredzu tavās auguma līdumniekos es biju viņam licis skaisti pateikties par saviem dzeramajiem augiem un maigs ir tikai pats skaistākais no prieka dzīves nakšņotājiem un miegs nekad nav radis saviem purgatoriem un man bija aizņēmis skursteni un tagad tikai pats skaistākais nāves luksofors.

10:24pm: uz trijiem saraceņiem roku ir pacēlis tālskatis unt austa saviem acu kandidātiem iestrēgušo auberžīni un tas bija viņa laiskais ceļgala triks kas atspēra vaļējo sadalītāju un aizskrējis pakaļ dzidrajam apskates materiālam beidzot bija vairākas reizes mielavam saskandinātajā abažūrā ienesis saviem troses vilcējiem mangānu un beidzot arī tam bija vairākas dzīslas no kurām nokarināt perturbācijas.

10:20pm: uz mīzala bija pakāpies skursteņslauķis un delverēja vaļā visas iekšējās klišejas, ko tas bija viņam licis sakarināt ar viesistabas tankistiem un smirģeļiem daiļajās amata mākslās un taškentas spaisdienests bija jau no vienas vietas salipināts ar sodrējiem un marinētie skandālisti tikai to vien bija vairākas reizes dāsni dalījuši, lai tajā atspoguļotos marinētās sēnes, ko neviens no padibenēm nebija rezignējis pārpalikumu tirgū.

10:17pm: no pašas dzidrās kanalizācijas izvirdušais vulkāna palieku savācējs izdabūja savu kuli no pastarās tiesas zāles un atnesa manas prasmes tieši pie piebriedušā galaprodukta un smalkos austeru bārkstu dzinumos bija jau no vienas vietas amok.

9:54pm: vistu ierēcējs atnes saviem bērnu darbiem saskandināšanas manieres un tas ir vienīgais austrums no pastmarku lietus.

12:35pm: no manas prasmes domā kā dienas beidzējiem daudziem mūsdienas ir vienīgais skaidrības bravūra un tikai ne tikai uz priekšu un bez atgriešanās un mēs arī uz darba jūsma ir kišku izgudrotājs ir vienīgais, ko tas bija viņam licis saprast skaidrības jūras un tam bija vairākas dziedzernieku beidzēju aptvērējiem un manas prasmes jau no pūstošās augšas izdalīja saviem breijāra koda miedienas un beidzot tam viss bija lielas bizes batraks bez darba un tas bija vaicājies kāds dienas bija dienas atnest no mūsu kišku izgudrotāja ražošanas līnijā mēs jau arī ar biedru mūsdienīguma daudzajiem stāviem mēs bijām darbā raduši izgudrot specvienības un mērvienības jau tagad būsim burtiski mantiskais vispirms jāatrod proletariāts un tas viss bija viņiem nav nekas tik vienīgs un atnest un proletariāta adrese un viņš uz to devās un atnesa sev līdzi maskavu un tās spēku kas skrēja autobusos un dzīvajās kājās un savā galvā mācēja viņš domāt, kad rokas nebija aizņemtas un tas arī postenī stāvētājs kur bēdīgā klase nabadzīgā klase vienkārši lika galvu uz kailas zemes un pūta vējš galva bija nogurusi nabadzīgās klases galvas tagad atpūtās uz spilveniem tā mēs bijām pazuduši no zvaigžnotās debess un pasaules bumbas palika apmierināts ar sociālo varu tikai vajag lai neizlaižas jo tā ir mūsu kantoris visās dzīvojamajās mājās tikai liktu klāt gaismu kaut lēni bet pareizi lai dzīvo

11:46am: no pašas gaišās atmazgāšanas manieres es jau redzēju piena priekšnieku un ieteicu viņam izveidot no šejienes līdz maskavai piena trubu un cienīja masas un cilvēks viņš bija maskavas dzīvās ētikas skaidrākajās burtu virzienā un miegs ir vienīgais augums nekad nav veidojis skaistajā burku daudznacionalitātē un beidzot uzvarēja zemniekus,

11:43am: no pašas šādas iesnu metastāzes ir vienīgais augļotājs mūs aizvadīja skaidrajā burbulī un atnesa pieblīdušo baškīrieti un miegs nekad nevarēja manas brasas tilta akupunktūras iznest un vienīgais daudziem bija palīdzējis uzprasīties uz skausta.

7:01am: nobucis kompjūters saceļas kājās atgūž galvu no svina tērauda ssaisien assasin man bija velns uz tstriķa kadiķa man nbija dienas devas ar taisniem kvadrātiem un sniegs uz pūpēža lūpām un mums bija vainags ar kalsnu biedēkli un taustiņistrumentālisti bija mani saņēmuši gūstā par velti atģidušies ka nebija stāvējis tāds uzstādījums sēdēt skrietu n velties pa kupenām gvelzt niekus ar stiebru galvenā vienādojuma man bija vairāki taisniegudrkinieki sapiniušies skandināvos un taustīja manas basās kājas ar gaišiem libretiem un normuda gvatemala ar bijušo skandinieku bija mani sapiņķerējusi un atdevusi bermudam.

6:45am: tomēr taukskābes atvērās normandijā un man bija vezums tērvetes lūpukrāsu un niessan atbrauca pakaļ nogremdētiem kuģiem ko tam bija atnesis birokrāts eglītis un tagad man bija vairs tikai skaņdarbs ar trusi burī samanevrētes un taisīja krusas graudus krusu un tusu uz tāfeles ma bija vairāki šķebmbu grebumiun tusnīja viņš ar bakterioloģisku augšāmcelšanās izmisumu un tukšā bija palicis viss ko man bija atvedis garidznieks birkrāts un tiesnsis uzblīdušasis skandarbu mākslieks ar basu kāju un tiešo zarnas trāpījumu manas baseina čības bija manas kodolreaktora buras sapinis mazās pīnītēs un skaņdarbs bija manas torņkārtas sanesis brokastu klusībā un taisījās atvest man kaut kādu skudru izvalbījumus jo tām nebija mundštuka atgāztajā galvā un tagad man bija izvēle izsptiepties un saberzt gaudeamusu uz visiem tirlibums skuju kruzuļiem un man tas bija mansarda cienīgs druļķu skrējums un taustības manevri bija manas namībijas atveldzējuši ar gariem strupiem skandiniekiem un taustiņi bija manas nozīmes izslienājuši pa visu peregalovku un negribēja mani iemūžināt gandarījumos un triviālās skudru mīzalos izvārtītās, bet tas bija viendabības mērs un tagadnes skaņdarbi bija visiem izspieduši smadzenes ar baltu skandinieku pūru.

6:40am: zemnieks piespiea karekļus atnākt uz ateljē gavleno namu un ierocsināt ieročus iznest uz pogodas es biju vesels armijas trejdviņiņsš un dieniņas bija delnas apakšā sasšautas kāpuros un mēs bijām dzelžceļa štābā skarbi stundu rāvuši skabargas no pirkstiem un ānusa mēs bijām vedēji mums bija vesels sapists bataljons ar vedēju tēriņiem sarkrautiem gastronomiskos ierakumos un tagad man bija vairāki dziļi ievainojumi manas basās kājas bija veselas austrumu gudrības un mums bija vairāki skabargaini dēļi ar gaismas triecieniem izvandīti gastronomiskos ierakumos un tagad man bija vairāki dziednieki pieteikušies apliet ar verdošu ūdni kaktusu lapiāns un dienas bija garenas kā stangas un taustījās pēc vecie'm ļua'dīm un man bija drostaliņa ar vedējmuti iepatikušās ar gariem sāniem un stipriem gurniem garos zrozku dzelžos un skaņdarbu sklasisāk mānija mani bija ievērpusi savvaļas zirgo un tagad man bija vairāki sakaņdrabu izveidojumi manos matos bija vairāki tērcīšu skaņdarbi un tautas baseins bija manas basās kājas artnesis ar izbīlī sasietiem gurniem un man bija vairāki skuņdarbi un skabargas un taustes instrumenti un tagad manas biezās kāju bižutērijas ir atmestas kā sakabinātas un tautas bižutērs ir manas baseina čības iznesis uz atvadām no mūrnieku laukstrādniekiem un tautas komisārs emisārs tpūdēlis un kaismīgi kladzināja manas baseina čības iznest bija gudrības zobos iekrampējies un taisījās ar maiem iezemiešiem skrieties sacīkstēs un taustības manieres bija manas paduses atnesušas ar garlību pār skaņu mežiem un tumsība bija manas garās pēdas atnesusui apvēlusi un iekonservējusi ar tautas skaņdarbu māksliniekiem un turības stacijas spēkā valdzinošas un tuklas ar knapu grimmējumu manas baseina čības atņēma man no visiem vidukļiem ko man bija gadījies redzēt un dzirdēt uz padušu gammas un tautas bija tajā visā iekonservētas ar lieliem mānijas garaiņiem un tagagd manas paduses bija mani savilpinājušas ar taisniem zarnu kvadrātiem un turējās ar maniem iemiesojumiem uz goda pjedestāla un taustīja manas baseina čības jjo tām negribējās ienest manas paduses tiešos zarnu kruzuļos un tiesnsis bija manas pases izsviedis papīrā sakrunkuļotā iznestas ienestas bišu bgumijas un tarelkin skrandas un turklsnesī man bija vairāki iegra'matoti uznesumi ko tajā visā varētu arī nepamanīt un tagad manas bises bija vairākas reizes jau nomērītas jo man neebija skandinieki piebraukuši pie ēzeļsola un skrandas bija masnas bižutērijas atnesušas ar skursteni pie lūpām.

11:44am: mēs zālē gulšņājām, jā, tā jau bija sazaļojusi, saule spieda uz deniņiem,b et mums tur bija speciāls instruments pret spiedienu, ar lielo sietspiedi mēs maigi pieskārāmies saviem deniņiem, noņēmām ziedlapu un iemērcām to gaišā tintē, kur tā izpletās uz visām pusēm un mēs varējām skaidri saskatīt savas nācijas pēdas mazajos cālēnos, mēs ar pirkstu spējām norādīt uz pāridarījumiem un likvidēt tos, kā no ceļa noņem nogāztu koku to maigi pastumjot malā un ar mazu āķīti nāsī ieberzties neļaujot palika malā stāvam ar piena kannu pie kājām un es piebraucu ar savu mersedesu iemetu kannu bagāžā paņēmu meitēnu blakus un prom uz rīgu pa ielām meitās prom visādās ēkās ieskriet pa kādam niekam nodarīt un tā iepazīt pilsētu ar cilvēkiem satikties skatīties acīs un redzēt, ko nācija dara šai baltā dienā, kas to stumj, kas grūž, kas augšām ceļ, kas velk aiz ausīm visādi izplūkāt grib, bet nācija rūc miegā grūsni elpo tai pie auss rācija tajā eņģeļu balsis murmina mazus pirdienus nācija pielec kājās tusnī neveikla nav tai bijis trenniņš pilnīga lauku kultūra mēs ar saviem plastmasas tankiem tai izskatāmies pie kājām kā ecēšas mazās ērces blusas kārklu latvieši ar enkuriem un zivju āķiem apkārušies kā partizāni svešā zemē paši nezina ko aizstāv bet skries un durs un līdīs augšā pa kājām pa kankaru gubām pa biezajām zeķēm kritīs pusmastā vai tikko sākuši un lauzīs sev sprandas rokas un kājas un celsies atkal mazās nācijas lāses un līdīs augšā pa logu, kad līs un kad tvaiks būs nonācis nāsīs tās šķaudīs un klases telpa apgriezīsie otrādi, pulkstenis sāks smiltis bērt otrādi lāses pagriezīsies pa deviņdesmit grādiem un izvilks mums caur deniņiem līnijas taisnes vai nogriežņus sagriezies mazās pagalēs saliks aiz lūpām un vaigiem un gribēs izlikties ka tādi piedzimuši tādi ar bagātībām aiz ādas, bet pienāks tanks un uzšaus pa pakausi izbirs visi zelta sērkociņi pa klasi un skries rāpot zem soliem un lasīt, kamēr tam pa pakaļu vislaik zvetēs ar kāju mācītājs rūdīts kā vajag rādītājs un mums būs jāstāv malā nodurtām galvām un roku rokā pie klases sienām mūs izsmērēs kā kodes pret audumu sienas ieelpos un sāksies jauna nācija iepriekšējā rokas noplātīs kā spārītes un piena kannā iekšā vāku ciet un jūrā prom pa trasi uz neapdzīvotām salām tur tad arī varēsiet īstenot savus izsapņotos kodus, ja vien jūs kodes tur nesagrauzīs caurumos un ja palmas jums uz galvas negāzīsies katru reizi, kad nodrebēs zeme un kājas apņems čūsku midzeņi un ievilks jūs iekšā līdz gurniem un činčinās jūsu krāniņus velnišķi zvēri pazemes dejotājas ar skudru pirkstiem un maiņstrāvas ielīdīs līdz pat kaklam apgriezīs galvu vairākas reizes riņķī un matus pacels gaisā tad nometīs pie kājām un samīņās smīkņās apņems jūs ap pleciem jūs būsiet jauns cilvēks piedzimis tieši tāds kādu jūs visu laiku ir gribējuši.

11:31am: ko komunicēja šādā sakarā, tas bija kā daikts, mēs bijām vairākas dienas nozagtas no mūsu mīlestības, mēs bijām redzes manjaki un mums nebija savas svītas, mēs pulējām rozes ar beigtu antresolu un mums bija sakārtots diamentrāls rudiments, mēs spodrinājām durkļūs un smēlām no akas salmu paliekas, mūsu pakaļas bija izslietas saulē, kad pieliecāmies pēc spaiņa un ar zobupastas putām uz lūpām cēlām to pār galvu un ledainie vēji mūs sasildīja kā zosādas sarkanās ādas un izplūkātas bija visas rabīnu sētas visapkārt rietumu krasts bija mūsu varā visi kolonizatori bija buldozeru pavēnī sagrābti kā lapas un mazi zari un mēs bijām jūsos raudzījušies ikdienā un mēs bijām patiesības varā kā kārklu latvieši, kam no štrumbancēm bija pīckas klūgās samestas un mēs kā ganu zēni bijām zāli briduši un tumšus mežus skatījuši, līdz skudru armijas bija mūsu priekšā pilsētu uzcēlušas un mēs ar savām ortodoksālajām bizēm un kapušoniem bijām revidējuši savas rindas lai atstātu tikai izturīgākos, stabilākos un mums bija veicies leciens un mums bija virums bārdā.

11:13am: nonstopā bēres, mūsu karavānu apšaudīja iezemieši ar bultām, man viena trāpīja elkonī un pārlūza tāpat kā elkonis, es to vilku pa zemi kā metāla stieni un tas sitās pret koku saknēm, sūnās tam bija patīkamāk vilkties un viļāties dažkārt apstājos, lai tas var atpūsties, pačurāt un nopeldēties, bet tad atkal skubināju to doties tālāk, kad sasniedzu savu karavānu, no tās nebija palicis pāri daudz tikai viena aste vilkās bruņmašīnai pakaļ, tā klusu dūdodama mērīja ceļu un bez skaņas skrapšķinājās tālāk, pieliekot soli katram mazam akmentiņam, ko sastapa. uz uzklapēju pa tās muguru kā zirgam un no lūkas izlīda tankinsta galva, iedeva man gabaliņu galvas un ielīda atpakaļ, es atsēdos pret priedi un ieēdu mazliet halvas ar karstu tēju, tad vēl brīdi pasēdēju, salocīju no vēstules lidmašīnu un aizlidināju pār džungļu galotnēm saulrietā.

11:07am: atradās polimorfos mēs bijām kā biezoknī tādā kā purvā un džungļos mūsu kaskas bija zaļuma krāsā un tās bija arī matētas kā sūnas, bet patīkamas uz tausti, kad pa to braucīja ar pirkstu, pa to pašu trajektoriju debesīs nolidoja lidmašīna un nometa pastu, sēžu zem palmas tumšā zaļumā un lasu vēstuli uz balta papīra stāv rakstīts, bet man vajag laiku, lai salasītu, varbūt sākt ar to, ka pagriezt pret sevi pusi, uz kuras ir saturs, nevis vienveidīgi grozīties kā sērkociņam vai arī mototrašu laikmetā kā koka irbulim, lai dabūtu dzirksteli iekuram. iekārtojies tātad esmu pamatīgi varētu pat teikt ierušinājies tā ka ir gan ērti gan droši jo ar satelītu mani tik viegli nepamanīs, turklāt nevienam nav tik daudz laika lai pārbaudītu katru džungļu centimetru, tādēļ es uzleju sev piparmētru tēju un ēdu šokolādi pa maziem gabaliņiem ar riekstiem un rozīnēm turpinu skatīties lapā un gaidīt, ko tad es tur izlasīšu.

10:52am: no trajektorijas atlasīja grimstošos un nogrimmēja visus brāļus mūsu režimentā bija iestājusies jūra, mēs ložņājām pa kuģa tilpnēm un patērējām mazutu nelielās devās kā no liela vaļa blāķa nošķērējot pa plānai šķēlei ik dienas mēs rāvām labsajūtas un izklājāmies pa kuģa tilpnēm lai mūsu ķermeņu svars mūs nenodotu un lai pāri lidojošās ienaidnieku lidmašīnas nespētu detektēt mūsu aprises ar milzīgiem radariem, kas tomēr nebija to galvenais instruments, pārsvarā piloti bija aizņemti ar personīgām ambīcijām, pētīja zemeslodi, tomēr varēja gadīties, ka piltoam kādam bija cemme uz mums, bet mēs tam nespējām līdz galam noticēt, jo no nāves nebaidījāmies, uzskatot to par vienīgi pāreju citā stāvoklī vai arī vispārēju izzušanu, mūs neuztrauca atšķirības uzskatos, mums vienkārši patika dzīvot un nāve mūs neuztrauca kā lieldienu ola tā ripinājās pāri debess jumam un mēs tai pievērsām tik pat lielu uzmanību kā zobratiem kuģa mašīntelpā, mes zinājām ka tā tur ir un ka tā darbina kuģa gaitu apkārt zeme pa ūdeņiem un un pa sauszemi vienlīdz, bet kad nācās tajā rakņāties, lai novērstu bojājumus, tad mēs vāļājāmies olas iekšpusē izbaudot tās dzeltenu un olbaltumu un mūsu miesas bija padevīgas tās varēja kā mālus izmīcīt pēc patikas un mēs iemājojām jaunajās būtnēs un mums patika tas, par ko mēs bijām kļuvuši.

10:39am: spēkstacijas ratos mūs paņēma līdzi ar personības ziepēm. mēs bijām ar viņu līdzīgi un mums bija savass veš''adād svaidīšanas piederīgas mēs bijām lindraki un mums bija zīmes, ka nedrīkst pīties ar bantītēm un tagad mums bija tāds atgadījums, ka nebija nozīmes lauzties un sasietās mājokļu klades bija vienlīdzīgas arī. mūs sapina ar saišķi dzidra dimanta un beigu pavēles nebija mūsos vēl noklausījušās un kaismīgās driznaku piepes nedienas veldzēja skaitā nelielā. to mēs bijām sakaitinājuši skaistos piederumos un miers bija vairākas reizes atgādinājis par mūsu pirenejiem un skaistais atklātā aklumā snaikstījās ar mūsu dzirnakmeņiem un mums bija vairākas vaicājmu sērijas pavēlē iekaltas un skaisti bija mani vārdi, kad no tiem atbrīvojās ar gaismas terakleneitiku un briesmu vāli mūs atgādināja apgādā iesietā burtnīcā sakarināja kā pedagoģiskus viģikus un mums nebija vēlīnā varakļānu svētuma padusēs nedz aiz siksnas mēs bijām vientulībā atklāti kā namībijas zaldāti skaistos birumos mūs bija atklājuši un taisījās tikt garām aizpsrostam un kaismīgi kadiķos lavierēja mundieru piedurknes un laiskās anekdotes man bija vaicājušas, kā tas atgadījumā nebija vairākas reizes klaudzinājis par iestīvināto. es dzīvoju režimentā, kur aiz loga bija uzvilkts karogs un karavīrinostādīti rindā pie kūts, kurā slēpās disidenti un slēpa sienā kājnieku mīnas aktivizētas, bet nejau priekš tam lai sprāgtu kad nāk pēc piena no govīm, bet vienkārši un karavīri par disidentiem iekšā nezināja viņi stāvēja ierindā un priekšā viņiem bija komandieris kas atdeva pavēli stāvēt rāmi. un tā mēs ar akara lidmašīnām atvēlējām viņiem savas vietas debesīs un tās ar lielu švīkstu pārlaidās pār galvām tālumā pa kalniem un lejām zvāļojās tanki un stobri to liecās zemē un debesīs kā pa viļņiem un kā pa viļņiem mēs viņiem mājām pretim ar roku tie izšāva bultu un tā izskrēja pa pirkstu starpām un saturday bija sācies mēs bijām mīnmetēji un skaisti mūs visus ielīgoja lielais mantinieku reids, kad no piecūkotās virtuves mūs atgādāja šeitan un lika rakstīt pavēli valsts valodā un gaidīja mūsu ierašanos prezidējošā zžurka un skaisti lamāja mūs uz papīra un vārdiski, bet mēs savās ādas siksnās slēpām marihuānu pīpējām to ne nieka nebēdājām tik salutējām kad šāva salūtu un kad vakara gaismai izzūdot mūsos sāka parādīties alkohola pēdas mūsu stīvie stāvi kaklā pakārtiem ružijiem mēs lecām pāri mazajām sētām un gājām ciemā fiņģīt cūķus un kad kāda meiča arī pagadījās mēs to likām koferī salocījām rūpīgi un tad barakās studējām uz rakstāmgalda kā zvaigžņu karti un mūsu ādas lences pieskārās mūsu miesām un mēs bijām karavīri ar matiem kas saķemmēti uz aizmuguri mums bij abraša stāja staigājām šortos un zābakos ar lencēm pāri visam ķermenim un mūsu muskuļi bija mūsu radi mēs bijām spēcīgi mēs cīkstējāmies romiešu cīņās un tad kopā draudzīgi gulējām uz mīkstām segām līdz vēlai pēcpusdienai kad komandieris izziņoija pusdienas un mēs gājām iestiprināties tad atkal savā kara flotē aplidojām rajonu un divizionu uzkurināti pīpējām puspliki un runājāmies tā mēs pavadījām laiku armijā un tas nekad nebeidzās jo nekas nebeidzas, ja nu mūs demobilizē un aizsūta uz civilo dzīvi tad mēs sēžam pustumšās virtuvēs kad ārā spīd saule un smēkējam dzeram šņabi un uzkožam maizi un tā ik dienas līdz plānprātībai kad mīlestība mūs sarauj gabalos un tanku nokaitētie sāni mūžīgie putekļi un smiltis visapkārt mēs guļam uz tanku mgurām un to kājas mūs nes āri smilšu jūrai saules cepinātas mūsu miesas ir brūnas kā tērauda mucas mēs pliķējam viens otram pa pleciem un tad apkampjamies, mēs esam rūdīti un mūs nekas neapstādinās, mēs esam kā miroņi, kas vairs nevar nomirt un tādēļ mēs mūžīgi atradisiemies ceļā.

9:39pm: neizdodas piepildīt bulvāri, jo tam apkārt tikai samtenes un tās smird pēc pelējuma un tagad manas bies pielādētas ar strutām un man pašam nebija nekāda lielā auguma saspīdināta ar augšējo kaimiņu un viņam bija tikai divas beibes strutās saliktas un tagad man bija vairākas reizes ezis pārbraucis pār nāciju un dalīja manas piepes ar jūsu piepildīto aumaļu un tagad man bija vairs tikai nomenklatūra palikusi no prātam sastādītā atvieglojuma un daiļums mūs bija panācis kā satramdīts zirgs ar pirkstu saslaucīts omulīgā briedumā un taustījās ar jums jau nevar pievemt kvartālu.

9:24pm: garīgās disciplīnas atspērās pret atsperēm man iesprūda kaklā amortizatora garaiņi man piespieda elkoni pie alkometra un teica bravūrā pacelt kājas uz augšu pastiepto termometru sasita pret galvu un sasistais trieciens izgāja atmosfērā kā fronte un dalīja nācijas rācijās un kāļos, kamēr mēs ar dirižabli diližansā bērīti iejūguši bijām sadalīti pa putraimiem un apkrauti ar pienu.

9:21pm: akāciju parkā uguns deg, būs jāuzlauž. un man sāpēs no rasas notraustās trauslās asaras ko man piedēkli pieēdušamies bija jākrauj grēdā un jālamā par visiem stīvajiem gudriniekiem pārblīvētā ainava, kad no steigas bija palicis tikai kultivators un tagad manas briesmas jau bija atstātas skaudros ierobežojumos un man tas bija vairāk kā skaidrs, ka nebūs jau to visu vidutāju, ko man beidzamais apsmiekls nodrukājis.

9:08pm: dienasgrāmata mani nemaz nepieminēs savā pirmsnāves vēstulē un kad viņš nomirs tad jau viņš vairs neko nepieminēs un viss būs beidzies un nebūs viņš mani pieminējis it kā nezinātu par manu esamību un lieks būs tas vārds ko mums kopā pateica špicbuks un darīja arī lietas ar nācijas kartēm saspīlētām iekšā biruma grādos un tajā visā manas papīra kārbas bija saspicētas ausu aizbāžniem priekšā un manas bises bija vajātas ar lieliem lindrakiem. man nekad vēl nebija tā ieradies prātā sastiprinātiem lindrakiem, ka manas bises bija vairākas reizes mani pametušas aptumsuma klātienē un tagad mūs visus birums saspīdināja. es neavaru konrkētību atzīt.

9:03pm: man no groza bija papīrā pārdots un laminēja manas izstaigātās takas siltā autobusā pa mitru ceļu traucās priekšējās lampas ne pārāk ātri jo es ar savu resno pakaļu bremzēju ātrumu un daļēji manas papes miesas bija apvārdotas nelikties ne zinis par skolnieku pasēm un mazajām somiņām skaļajām balsīm ikdienas džungļu dziesmām un paīra valdi ko kokos sastāda mana atgriešanās.

8:56pm: es nevaru nogulties uz pariktēm jo uz ausīm spiež radiators un aknas un tagad kad man mazā māsa sasita radiatoru un atnesa man nāsis atpakaļ uz augšējo stāvu manas piespiestās nāsis bija vairākas reizes saminstinātas un gavilēja ka nedod man piedošanu gavēt.

8:50pm: no sliekas mani atskalināja, mani iedarbināja, man lika strādāt un kārties vadzī un deliverēt. man bija radiators un plāns iet vannā man bija krāns pa kuru nāca ūdens bet tas bija tvaikā skalojās aromatizēts sindroms ar paipalu olām un gribojēdova auskaros droši tērzēja aumaļas. un brezents sasēja mūs plaukstā un saspieda aumaļas ar gaismas palīdzību un darīja stājas manevrus saraustus prusaku acīs un tagad to visu bija iegaumējis radikālais grupējums hamas un daudzi bija viņu ievēlējuši par braslas cietuma pavēlnieku un gavilēja, kad no tā bija palicis tikai apvalks un savāds luksuss.

8:47pm:

savvaļas riekstos mans nogurums pagura pret lipīgo virsmu man bija vēlīns celītis piedurknē snapstījās ar labu ornamentu smaku lavierēja mani atpakaļ, es biju gredzens, ko nevar novilkt un sasniedza lielo masu manas pavēles bija vairākas reizes man iešāvušas skriešanai noderīgo.