Manas krūtis izžūst un nokarājas, gaidot īsto būtni, īsto sajūtu un īsto mirkli. Kā izbadējusies vilkumāte es meklēju trusīti, Latvijas pelēko, kas apmierinātu manu izsalkumu, bet trusīši šoziem, kā jau katru ziemu, ir pārāk izveicīgi. Un tā viņa klaudzina siekalām notecējušos zobus un vājprātā bola acis, kas no bada ir iegrimušas tik dziļi dobuļos, ka vilcene redz pati savas iekšas. Ja vien varētu izēst savas iekšas un atdzimt no jauna, jo pagātnes negūtais laupījums dzen nespējā un izmisumā vilkumāti, kuras krūtis izžūst.
gaisu tricina: |
A-Ha - Velvet |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}