| |
[Jan. 4th, 2008|12:02 am] |
| [ | mood |
| | uz iesnaudiena robežas | ] |
| [ | music |
| | Damien Rice - Grey Room | ] |
Jā, vairs nespēju lasīt/skatīties/būt agresīvā atmosfērā. Visas šķirbas vaļā, visi vārti plaši atvērti. Rīga to lieliski ierādīja. Tikai gaišumu vai sākas visādas fiziskas herņas. Tad nu tik tālu būtu nonākusi siltumnīcas meitene. |
|
|
| |
[Jan. 4th, 2008|12:15 am] |
|
Bet varbūt ir noticis tieši tas, no kā vienmēr esmu vairījusies? Ieslīgšana vidusslānim piemītošajā arogancē un bailēs no neparedzamības vai pārējās pasaules neatbilstības iekšējā loka likumiem. Nē, nav runa par maciņa izvilkšanu no somas. Tās uzmanīšana ir second nature lielā pilsētā. Runa ir par iespējamu uzbrukumu - vienalga, vārdiski vai fiziski. Traumatisms. Mietpilsoņa traumatisms. |
|
|
| lost innocence |
[Jan. 4th, 2008|01:00 am] |
| [ | mood |
| |  touched | ] |
| [ | music |
| | Damien Rice (vēl aizvien) | ] |
Šo jau reiz teicu, tamdēļ atkārtošanās. Taču pēkšņi atkārtotā atskārsme kā sitiens pa pieri.
Ļoti ilgojos pēc vecāko klašu skolēnu vai pirmkursnieku brīvības un naivuma. Pēc tās uzticības un pārliecības par otru līdz kapa malai vai "līdz ... mūs šķirs". Nesamaitātība. Kad asākie strīdi ievaino dziļi, bet gribas steigties atvainoties. Kad katra diena ir vienīgā. Kad pat pāris stundas var vilkties kā mūžība. Truthfulness. Jebkuri izteiktie vārdi patiesi līdz mielēm, pat tie, kas meli. Pat izdomātās neirozes ir tik īstas, bet pārejošas. Pasaule atvērtāka, bet arī aptveramāka. Sapņi. Emocijas vētrainas un svarīgākas par jebko citu. Kategoriskums. Jūra līdz ceļiem, un viss iespējams. Maksimālisms kā vienīgā dzīves filosofija. Pienākumi kā sīknauda, tik viegli izmaināma un iztērējama, bet arī iegūstama.
Un..piedošanu par manu sentimentalitāti. Nezinu, kā lai saka to, ka man ļoti patīk šie innocent freedom-seekers. Ka man gribas viņus visus kā vecākai māsai mīlēt. Tā drusku aizbildnieciski, kautrīgi un trausli. Tāpat kā vēro savvaļas putnus - klusi, baidoties iztraucēt, iztramdīt. Un ikkatru mirkli трепетно izjūtot skaistumu. |
|
|
| |
[Jan. 4th, 2008|01:16 am] |
|
Un tā smeldze, smeldze |
|
|
| tikai lai atcerētos |
[Jan. 4th, 2008|01:29 am] |
|
Samērā patiesi. Vai pareizāk - не в бровь, а в глаз ( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[Jan. 4th, 2008|10:26 am] |
Pamodos 4h par vēlu. Lekcija jau sākusies, nekur neiešu. Migrēna.
Gultā silti. Man ir gultasveša ar sīkiem tumši zili-zaļu lupīnu ziedu fragmentu ornamentiem. Uz balta fona. Cik ziemeļnieciski, zik zviedriski. (eju atpakaļ gulēt, veiksmīgu jums dienu) |
|
|
| |
[Jan. 4th, 2008|06:53 pm] |
Piektdiena. Laikam tādēļ tik maz ierakstu draugu listē.
Sajūta, ka ap galvu apvilkta stingra tērauda cepurīte. Drusku spiež, bet arī notur smadzenes iekšienē. |
|
|
| |
[Jan. 4th, 2008|09:31 pm] |
Un vēl- this is the very funny stuff. Viena bankas karte beigusies, otra arī, čeku grāmatiņa pilna pierakstīta. Makā ap pieciem eiro sīcenē. Bet tas neuztrauc, būs taču viss forši.
(p.s.Rīgā pamanīju, ka minimālisms izsit no ierindas. Vajag krāšņi un krāsaini, tad vismaz dzīvot var) |
|
|