| |
[Jan. 3rd, 2008|10:46 am] |
First of all- I just want to say thank you.
Vienas no lieliskākajām brīvdienām pēdējo 22 gadu laikā. Nekādu grāmatu, interneta, darbu, mācīšanās, stresa. Divas lieliskas nedēļas ģimenes un draugu lokā, apbrīnojams daudzums pozitīvu emociju un ļoti veselīga psihe. Loģiski, ka braukt prom negribējās (vai pareizāk - doma par prombraukšanu pat netika apsvērta līdz iekāpšanai lidmašīnā). Tik ļoti, ka lidmašīnai esot sabojājusies stūres iekārta :D Bet nu pēc stundas viss tika salabots, nācās vien doties prom no Minhenes.
P.S.Ierodoties FR pirmā doma - kas tie par cilvēkiem!? Nesmaida, bet arī nav nīgri. Tā, it kā viņu apkārt nebūtu. Katrs maskējās par caurspīdīgo (lasi: neredzamo) ierindas pilsoni, arī tie, kas izceļas, tie jau maskējas īpaši.
P.S.2. Jāiet kaut ko iegādāties brokastīm. Ledusskapis tukšs.
P.S.3. Izrādās, ka salūts kalnu ielejā ir apburošs. Wii, stāvēju aukstumā un spiedzu aiz sajūsmas. Patīk, riktīgi patīk. Prazdņečno |
|
|
| |
[Jan. 3rd, 2008|12:40 pm] |
Blakus dzīvoklī dega plīts, laikam. Jo kas gan tur cits pie virtuves loga varētu degt. Visa māja (t.i. visi mājās esošie un sardze) uztraukušies skraidelēja apkārt, sauca ugunsdzēsējus, uzmanīja pa logu veļošos laukā dūmus. Ja jau tik daudz uzmanītāju, nolēmu, ka būšu procesā lieka un devos pakaļ brokastīm. Kad atgriezos, ugunsdzēsēji un ātrie jau bija prom, no dūmiem atlikusi tikai smaka un manā klusajā pagalmā atkal iestājies miers.
Netēmā: šejienes krāna ūdens ož pēc hlora (lai arī gan vietējie, gan atbraucēji saka, ka droši varot dzert un pat esot garšīgs). Pēc kalniem gan oža, gan garšas sajūta kļuvušas asākas. Tā ir, ka izlaižas termālajos ūdeņos. |
|
|
| |
[Jan. 3rd, 2008|04:43 pm] |
|
Izrādās, ka Sex and the City var būt fun. |
|
|
| |
[Jan. 3rd, 2008|10:13 pm] |
| [ | mood |
| | migrēna slāpēta painkilleros | ] |
| [ | music |
| | Damien Rice - Volcano (etc no live from the union chapel) | ] |
The Blower's Daughter
Raudamgabals (vismaz tā citi saka). Kā pirms svētkiem uzsēdos, tā līdz šim brīdim itin bieži skan Damien Rice.
Un nē, tam nav ne vismazākā sakara ar kaut kādām eksistenciālajām skumjām, vientulību avi līdzīgu bullshit. Man vienkārši patīk tās skaņas, to skaņu savijums. Un līdz vārdiem vēl neesmu tikusi (kas gan ir retrums, parasti gan pieķeršanās notiek tieši vārdiem), negribas gan arī.
Rīt agri jāceļas, lai pabeigtu darbiņu, ko nosūtīt vajadzēja vakar vakarā. Tamdēļ sweet dreams visiem, mierīgu gulēšanu, skaidras galvas rītā un visu to, kas vajadzīgs labai un veiksmīgai piektdienai. Arlabunakti.
|
|
|
| |
[Jan. 3rd, 2008|11:06 pm] |
|
Forgive me for these long lamentations. Forgive me. |
|
|
| |
[Jan. 3rd, 2008|11:18 pm] |
| [ | music |
| | Damien Rice - Accidental Babies | ] |
Vēl viena. I do not mourn anymore, I'm finally free.
|
|
|
| |
[Jan. 3rd, 2008|11:29 pm] |
Kaimiņi tikko atgriezušies. Sētā klaigā bonne annee. Un ļoti skaļi sarunājas. Dzīve, redz, turpinās. |
|
|