| |
[Dec. 13th, 2007|01:09 am] |
Pēdējā nedēļa vienmēr ir drusku par daudz - darbu un parādu, galvassāpju un nevēlēšanās jebko darīt, cigarešu un web browsing.
Mazliet gribas, lai ir tikpat viegli kā vietējiem. Sava valoda, sava vide, pat, ja ne sava pilsēta. No dzimšanas pazīstamās fiškas un domāšanas shēmas.
Vakardienas grāmatvedības kursā viens no cīņu biedriem nevarēja saprast, kāpēc gan ilgtermiņa aizdevums var tikt dots uz mazākiem procentiem kā īstermiņā? Būtu taču loģiski, ka, jo ilgākā laikā summu apmaksā, jo lielāka iespēja, ka minētajā laikaposmā kaut kas atgadīsies un kreditors paliks bešā...
Viens no jokiem, kas lieliski ilustrē ScPo labākos studentus - zināšanu ļoti daudz, taču liela to daļa iekļaujās striktā sistēmā, kas nebūt nav saistīta ne ar prakstisko, ne loģisko domāšanu.
Atkāpe: varbūt ārzemniekie/svešie neuzdod tikpat daudz jautājumu (tāpat smadzenes pārbāztas). Šķiet taču loģiski, ka:
ilglaicīgajiem aizdevumiem vienmēr prasa segumu -> segums ir, tātad lielāks security -> mazāks risks, līdz ar to mazāki procenti.
Tad atkal - vietējo domāšanas shēmas ir fantastiskas. Kā teica Frau Touya, šejienieši runā tik sarežģītiem vārdiem, jo laika gaitā ir zudušas sarežģītās gramatiskās un sintakses struktūras. |
|
|
| |
[Dec. 13th, 2007|01:32 am] |
Atkāpe (pavisam pēdējā un tad eju gulēt, rīt agrais rīts =>nododamie darbi deg tāpat kā parādi virs galvas kā Damokla zobens karājas):
sēdēju šīrīta Théorie des organisations, klausījos gan pasniedzējā, gan viņa atrādītajos sociologos (lasi:domātājos). No pasniedzējiem var kaifot, pazaudēt sevi pilnībā viņu vārdos, jūsmināties un baudīt (pat ja pirms tam gulēts ir maz un acis pašas veras ciet). Tikai, šķiet, ar intelektuālo baudījumu nepietiek. Aizvien vairāk pārliecinos par ķermeniskuma nepieciešamību. Nogurums no komunikācijas skype, mind-to-mind komunikācijas lekcijās (citas communication ir maz/nav nemaz), viss atstatus un caur stiklu (lasi:virtuālo vidi).
Atsvešinātība. Nogurums.
Esmu vienmēr apbrīnojusi tos cilvēkus, kas spēj būt vieni un uz to tiecas. |
|
|
| pēdējais |
[Dec. 13th, 2007|01:47 am] |
Es gribētu, lai viss ir tikpat skaidrs, kā ierakstīts te. Lai ir vienkārši, drusku spici, loģiski un pārskatāmi. Kā to pašu zinātnieku tās pašas imaginārās shēmas. Kā neoklasiskā ekonomika un politiskās teorijas. Attiecīgie šabloni, grilles de compréhension un vienādības, kurās ir tikai viens nezināmais.
Then again - dzīvot ir interesanti tieši neparastā pasaulē. Kur cilvēki nav iepriekšparedzamas mašīnas, šabloni nav nekas cits kā abstrakcijas līdz bezjēdzīgumam, un neoklasiskā ekonomika der tikai kā vispārējs ievads, lai, gluži kā matemātikā, laika gaitā atklātu, ka visi pamati ir kļūdaini. Dzīvot uz intuīcijas.
Tikai..ir ļoti grūti domāt sarežģītās konstrukcijās, kad ļautu tvert pasauli tās pilnībā (lasi: vismaz tajā mērā, kādā mēs spējam pasauli aptvert). Smadzenes pārkarst. Un darbaspēja sāk atslēgties. |
|
|
| |
[Dec. 13th, 2007|05:20 am] |
(c)Edward Steichen
|
|
|