| |
[Nov. 8th, 2007|02:31 am] |
|
upd: manas tuvās, kad man ir krīzes, uz mani raugās ar žēlumu. Bet arī ar mīļumu, sak, viss atk būs labi, tu jau zini, ka tas pāries. Un tad man kļūst vieglāk, jo parādās drusku gaismas viņu acīs. Drusku iekšējā strāvojuma, kas palīdz man celties un iet tālāk. Paldies visiem labajiem, ka viņas ir. |
|
|
| |
[Nov. 8th, 2007|02:43 am] |
Es esmu es, es esmu tu, es esmu mēs, es esmu jūs. Ap pustrijiem naktī kļūst viegli un rodas nepieciešamība doties snaust. Mierīgā mirklī uzrakstījās motivācija.
Darba tirgū sevi profesionāli pārdot var tikai tad, ja patiesi tici tam, ko stāsti. Pārliecinošie stāsti rodas no iekšējās pārliecības. Pēdējo arī meklēju. |
|
|
| |
[Nov. 8th, 2007|02:47 am] |
Nejauši šovakar atcerējos kā viens (ne)draugs cibā bija nomainījis žurnālu un nu tā drusku aizrautīgi, drusku atsvešināti mani mudināja uzķert, kurš tad esot tas jaunais vārds. Tas bija vēls vasaras vakars, svinējām dzimšanas dienu siltā kompānijā, deldējām asfaltu Pārdaugavā. Nu un tad pie 53.vidusskolas viņš man jautāja, bet nu padomā taču, stils ir izteikts. Es prātoju par situāciju, man glaimoja viņa aizrautība un tāds kā bērnišķīgs prieks par izspēlēto maskarādi. Vēlāk visa kompānija snauda vienā istabā, gaisā skābekļa daudzumu mazināja katra ieelpa. Es nevarēju gulēt, man bija karsti, sirds aulēkšoja pretī rītam un vienkāršākam atrisinājumam. Visu šo laiku man tā vien šķita, ka drusku mīlestības tajā ir. Es tik ļoti cerēju, ka mani ieaijās miegā...
Tā minēšanas spēle gan laikam ir viens no skaistākajiem mirkļiem. Norkrīt distancētības maska un atklājas aizrautīgums. |
|
|