Kādu laiku var, protams, atslābt - strādāt brīvā režīmā, strauji neattīstoties, bet vienkārši dzīvojot savam priekam. Bet kādā brīdī, kad Tavā dzīvē pieaug izaugsmes nozīme, ir jāsāk apsvērt, vai vēlies upurēt sirdsmieru, nervus, savu brīvību(!), toties rāpties augšup kalnā (kura virsotni nekad nesasniedz), vai tomēr palikt pie iepriekšējā darba (dzīvesveida). Katram savs. Reiz aizgāju no karjerisma elles, armijas režīma un disciplīnas, jo veselība un (nākamā) ģimene tomēr ir 1.vietā. Izaugsme nekur nepazudīs...

(Reply to this) (Thread)

svešus kalnus tā mēs kāpjam, saulīt:)

(Reply to this) (Parent)