bacillus

Kas attiecas uz rakstu - man liekas, ka Eiropā cilvēkiem vienkārši klājas labāk un tapēc viņi var vairāk atļauties. Nedomāju, ka šīs kultūras / nācijas ir salīdzināmas tik absurdās kategorijās, kā labāks vs. sliktāks.

Komunisma laikā arī Latvijā gozējās bezgalīgi daudz brīnišķu pulciņu un brīvā laika menedžmenta pasākumu.

(Atbildēt)(Diskusija)

Nedomāju, ka var teikt, ka Eiropas studentiem klājas īpaši labāk par Ķīnas studentiem. Vismaz attiecībā uz Fudanu - tā ir ļoti prestiža Ķīnas universitāte, un lai šeit varētu mācīties ķīniešu students, ir jābūt pietiekami nodrošinātam.
Tāpat arī komunisms (tāds, kādu to mēs atceramies(?), šeit nepastāv. Tas ir pilnīgi kaut kas cits. Šādi tādi elementi vēl joprojām ir, bet, manuprāt, tās drīzāk ir senākas kultūras tradīciju izpausmes (kolektīvisms, hierarhijas ievērošana u.c.)

(Atbildēt)(Iepriekšējais) (Diskusija)

Andžejam ir taisnība - viņš norāda uz interesantu aspektu vispārējā evolūcijā (es to domāju plašāk kā tikai dažu organismu evolūciju!), proti, uz kolektīvisma un hierarhijas lomas stiprināšanu. Redzam, ka eiropietis nav izturējis "labumu" testa pārbaudi un, tiem pieaugot, ir zaudējis savu evolucionāro potenciālu, bet aziāti dēļ Andžeja norādītā, vēsturiski koptā īpašību kopuma to ir ne tikai nostiprinājuši, bet arī turpina to diezgan veiksmīgi attīstīt!!!

Tā kā, patīk jums tas vai nepatīk, pieņemat to vai nepieņemat - tā tas ir :)))
Un tas jau ir fakts un nav ko te tagad nodarboties ar daļrunības formas izkopšanu - tā vairs neattēlo lietu būtību.
Vienmēr kādam nepatiks, ja lietas nosauks īstajos vārdos :)))
Ir jābūt drosmei to pieņemt :))))

P.s.
Nevaru vairāk uzrakstīt, jo Zigis kā sirdsapziņas pārmetums stāv aiz muguras un kliedz, ka gribot ēst!!! :)))))))

(Atbildēt)(Iepriekšējais)

Nereferējos uz konkrētajiem studentiem, kuriem iespējams tik tiešām klājas lieliski, bet gan par sabiedrību kopumā. Ķīnā nešaubīgi ir cita mentalitāte un citas prasības pret dzīvi. Tomēr, spriežot pēc bagāto/trūcīgo segregācijas, vidējās izpeļņas un izstrūkstošas sociālās aprūpes (pensiju iztrūkums) atļaujos spreist, ka vidējais ķīnietis varētu būt uz zemāka patēriņa pakāpiena, kā vidējais eiropietis (par spīti dzīves dārdzības atšķirībām).
Balstoties uz uzskatu, ka mazāk naudiņas dod cilvēkiem mazāk iespējas sasniegt indivīda maksimālo apmierinājumu - uzdrošinos apgavlot, ka vidējam ķīnietim klājas slitāk kā vidējam Rietumniekam.

Kas attiecas uz atsauci uz komunismu - tas nebija uzbrauciens Ķīnas tautas republikas politiskajai iekārtai, bet gan atasauce uz to, ka milzumdaudz aktivitāšu, kurās cilvēki aizgūtnēm piedalās ne vienmēr norāda uz ļaužu vai sabiedrības augsto kvalitāti. Es neapstrīdu to, ka komunisms Ķīnā un PSRS kaut kādā mērā atšķiras.

Ķīnas nācija nešaubīgi ir predetermēta uz *kopējo labumu* un *kastām*. Rietumi, savukārt, ir vairāk tendēti uz personīgo labumu un vienlīdzību. Tieši šo kardinālo pamatprincpu atšķirību dēļ, uzskatu, ka salīdzināt nācijas absurdās labāks / sliktās kategorijās vai *tālāk evolūcijā* / *tuvāk evolūcijā* ir visai šaubīgi. Galu galā evolūcija nav par *labāko* devianci, bet gan par *piemērotāko* konkrētajiem apstākļiem

(Atbildēt)(Iepriekšējais) (Diskusija)

Jā!
Un Rietumi sāk zaudēt!
Un tikai aklais to neredz un gļevais to nevēlas saprast :))))
Tieši šajā diferenciācijā un specializācijā slēpjas viņu spēks un attīstības ppotenciāls!!!

(Atbildēt)(Iepriekšējais)

Taisnība par ienākumu līmeņa atšķirībām un vidējo izpeļņu, taču nedomāju, ka pastāv tieša korelācija starp indivīda maksimālo apmierinājumu un naudas daudzumu. Pretējā gadījumā nospiedoši lielākā daļa ķīniešu (apmēram 70%) būtu nežēlīgi neapmierināti ar dzīvi. Bet ir otrādi - ķīnieši ir viena no laimīgākajām nācijām pasaulē.

(Atbildēt)(Iepriekšējais) (Diskusija)

Par to laimi pilnīgi piekrītu Andžejam un Avenālam - aziātu nācijas iet pa ceļu, kuram, iespējams, ir nākotne. Pamatā ir attieksme, kas tūkstošiem gadu ir slīpēta, sakņota un nodota no vecākiem bērniem, no paaudzes paaudzei. Tieši attieksme pret notiekošo nosaka, vai cilvēks ir apmierināts ar to, kas viņam ir, vai arī viņam vajag aizvien vairāk un vairāk. Un starp citu, par Ķīnu runājot, ir vēl divi aspekti, kuri ietekmē šīs nācijas esenci. Pirmkārt, tā pati vecā pasaule ietekmē arī Ķīnu, lai gan netieši, bet tomēr - ar kultūru, mākslu, un citām lietām. Golbalizācijas rezultātā mainās arī ķīnietis. Un otra, kas, manuprāt, ir ļoti vajadzīga lieta - Ķīnas savdabīgais totalitārais komunisms, kas diezgan efektīgi ierobežo ķīniešu brīvību, un kontrolē daudzas citas lietas valstī. Es uzskatu, ka šāda valdība, kuras grožus tur gudrs un saprātīgs valdnieks, ir viena no efektīvākajām valsts vadības formām.

(Atbildēt)(Iepriekšējais)