« previous entry | next entry »
Dec. 29., 2006 | 06:01 pm
jūtos: laimīgs

Šodien bija viena no tām retajām reizēm, kad atkal varēju sajust līdzās cilvēku, kurš jau labu laiku ir pazaudēts. Runājoties, smejoties, skatoties gleznas un ēdot hamburgerus. Vai vienkārši klusējot.
Es zinu, ka man ir tikai divi tuvi draugi. Un es zinu, ka es viņai tāda vairs neesmu. Bet tomēr es viņu par tādu uzskatu. Un to man neatņems neviens. Pilnīgi neviens!!!
Žēl tik to cilvēku, kam interesē tikai savas emocijas, domas un jūtas..

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {15}

from: [info]b_bumbuls
date: Dec. 29., 2006 - 06:28 pm
Link

jā. redz, neuzskatu, ka cilvēkam visi pasaules bērni var būt tuvi draugi. ir vēl tāda daļa cilvēku, kurus var uzskatīt par labiem draugiem un labām paziņām. un beigu beigās līdzcilvēki, bez kuriem dzīve nav iedomājama.
vai varētu man, lūdzu pastāstīt neskaitot šodienu un to reizi Bauskā, kad esmu tevi atstājusi aizmugurē?
un vai ir tik grūti saprast, ka apkārt ir vēl daudz daudz cilvēku, kam arī jāvelta kaut mazums laika.
un Klinta. divi cilvēki. no kuriem palicis tikai viens ar mazu pusīti.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]snork_e
date: Dec. 29., 2006 - 06:43 pm
Link

neiet runa par notikumiem, iet runa par sajūtam. es nekad neesmu spejusi pārvarēt robežu un kļūt no līdzcilveka par draugu. man tas laikam ir pārak svarīgi, šis nosaukums un Tu negribi mani pielaist sev klāt un tas sāp. to es saucu par atstāšanu aizmugurē, kaut ta patiesība ir atstāšana ārpus.

Atbildēt | Iepriekšējais