Dec. 29., 2006 | 06:01 pm
No:: b_bumbuls

Šodien bija viena no tām retajām reizēm, kad atkal varēju sajust līdzās cilvēku, kurš jau labu laiku ir pazaudēts. Runājoties, smejoties, skatoties gleznas un ēdot hamburgerus. Vai vienkārši klusējot.
Es zinu, ka man ir tikai divi tuvi draugi. Un es zinu, ka es viņai tāda vairs neesmu. Bet tomēr es viņu par tādu uzskatu. Un to man neatņems neviens. Pilnīgi neviens!!!
Žēl tik to cilvēku, kam interesē tikai savas emocijas, domas un jūtas..

Link | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.