| |
[12. Jul 2020|22:22] |
braucām tālu prom un ieķērāmies astē vienīgajam cilvēkam, kuru šodien vispār gribēju satikt
apstājāmies un ilgi smējāmies, kā tā vispār var būt, un tad tālāk braucām kopā
kāpām augstākajos punktos, dalījāmies ar sāpēm un bailēm un šūpojāmies
tad peldējām negaisā un ēdām lietū
sarullējām visas ugunspuķes |
|
|
