| |
[22. Maijs 2020|20:50] |
|
dienas pagāja neapstājoties, katru nakti savā vietā, ar šausmīgām bailēm, kad ļoti normāls čalis vizināja caur mežiem, grāvjiem, pļavām un laukiem, no viena ezera līdz otram, acis pilnas dubļu, un skaļākiem smiekliem kā februārī pie viltus klintīm balles kleitās, tad iestigām un briesmīgi salijām pie lielā ezera, uzkāpām pilskalnā, pārtikām no saldējuma un elektrozilām končām, tad bija ilgais ceļš turp un atpakaļ, divas pārsprāgušas riepas, vakar beidzot apstājos, iekūru pirti, naktīs pogo lakstīgalas, šodien pirmā saulainā diena, ievas pārziedējušas, aizgāju uz mežu un aizmigu. |
|
|
