| |
[11. Apr 2017|21:28] |
aizsūtīju tētiņam foreles.
pietrūkst tētiņa, kā nekad dzīvē.
reizēm sapņoju sevi kā tikko piedzimušu, un viņš mani aijā un runājas, un tad es raudu un paliek mazliet labāk. smacējoši daudz mīlestības, nezinu, no kurienes, gadiem esmu mācējusi tikai baidīties vai ienīst, un piepeši te viņa visa kā lavīna
manos sapņos viņš arī mani ļoti mīl |
|
|
