| |
[17. Okt 2016|08:19] |
vakar stāvēju ielas malā un skatījos, kā man pretī skrien cilvēki maratonā, viens pēc otra, un uztvēru to pavisam personīgi. tajā īsajā mirklī es viņus visus satiku, iemīlēju un palaidu tālāk. tik daudz cilvēku, upe, un nekad citur es viņus nesatikšu tā, tik kailus vismaz, tik ar sevi esošus.
vienubrīd sagriezās galva. |
|
|
