| |
[31. Jan 2016|12:32] |
es sapņoju pūķi. ne sapnī, bet miera stāvoklī. pūķis bija pavisam nekustīgs un nedzīvs, un es gāju viņu modināt. un viņš atvēra acis un visas pasaules skumjas tur bija. apgūlos starp ausīm, labi un silti. un tad man bija jāraud, un pūķim arī bija jāraud, un tad es ļāvu viņam nomirt. vai aiziet. vai beigties. un tad viņš bija tāds priecīgs. tagad visu laiku šķiet, ka viņš tā kā češīras kaķis smaida aiz muguras.
un nu man nez kāpēc liekas, ka jā, cilvēkiem ir jāmirst, arvien ātrāk un biežāk |
|
|
