| |
[26. Nov 2015|19:24] |
šī bija tik brīnisķīga diena. gāju mācīties, un uzgāju studentu kultūras dienas. nesaskaitīju, bet man šķiet, kādi 20 stendi vismaz, kur studenti, kas te mācās, stāsta par savu valsti ar sustainability ideju apakšā un dod ēdienus un dzērienus (turku autentiskās tējas lapas, surinamiešu saldais rozā piens ar spices, beļģu alus, rumāņu stiprie dzērieni) un beigās pasludina uzvarētāju. nezinu kāpēc, bet uzvarēja south africa ar visgarlaicīgāko ēdienu piedāvājumu - kukurūzas nūjiņas un cornflake ar balto šokolādi
toties itālija mani sagrāva pilnībā, izrādās, nutella un viss tas ferrero bizness ir itāļu (un es nekādi nevarēju saprast, kāpēc itālijā kefejnīcās vienmēr dod pankūkas ar nutellu). tad vēl viņiem bija magnētiņi ar dažādām vietām/lietām, kas bija jāizvieto uz kartes (nu, Pizas tornis un Romas kolizejs, un pica (neapole) un "cannoli" (sicīlija)
ēģiptiešu puisis stāstīja un rādīja par vietējo kompāniju "sekem", pilnīgs brīnums, viņi fertilize deserts un apmāca arī vietējos to darīt un viņiem ir skolas un slimnīcas un ļoti plaša profila uzņēmējdarbība, bet viss ar tādu sustainability caurvīts (Alternative Nobel Prize in 2003, Business for Peace Award in 2012). beigās viņi cienāja ar "semuškām" - ķirbju sēklām. un rādīja, kā tās jāēd. tieši kā krievu jaunieši to dara, viss caur zobiem. viņiem tas ir very traditional.
indonēzieši (viņi uzvarēja divus iepriekšējos gadus pēc kārtas) piedāvāja fotogrāfēties ar autentisku indonēziešu modeli autentiskā noformējumā, zaļas pankūkas ar vistu un baltas ar kaut ko saldu, bet visvairāk man patika food challenge - bija jāiziet vairākas kārtas, sākot ar ne tik briesmīgiem ēdieniem, beidzot ar tīru čilli un patiesi ļoti smirdošo durian augli. nice ;]]]
ungāri mācīja dejot un deva desas. slovākiem bija kāpostu tīteņi ar skābu krējumu. man ļoti patika rumāņu cienasts - baklažānu pastēte. sākumā baklažānu ar visu mizu apcep (viņiem nebija krāsns, vienkārši uz plīts riņķiem pa taisno, kamēr miza sačervēlējas), tad notīra un smalki sagriež, pievieno sīpolu un home-made majonēzi, daudz vienkāršāku, nekā omīte mēdza taisīt (olas dzeltenums ar mustard, lēnām pievieno eļļu un gatavs). liek uz maizes un ēd, ai, brīnišķīgi. un visi tie viņu skaistie kalni un sāls ezeri un neskaitāmie zinātnieki. nu labi.
morocco (2. vieta) savos tajine traukos servēja pavisam īpašas porainas pankūkas no miltiem, kas aug tikai marokā.
afganistānas ēdienus es pat vairs neatceros, tikai zeltīto stikliņu zobenu gleznu
asv stenda centrā bija mikroviļņu krāsns un visa veida candy
somija, kas dabūja trešo dalīto vietu ar brazīliju, deva lakricu un lācenēm līdzīgo ogu ievārījumu, beļģija ar alu un šokolādēm bija izteikti populāra, es tā arī nepiegāju pie vācijas, viņiem gan bija tikai alus.
tikmēr brazīlija man gandrīz vai garšoja vislabāk - kondensētais piens ar šokolādi (BRIGADEIRO!!!!) vai kokosu, bet ne tāds negaršīgs, bet neaprakstāmi garšīgs. nu, kā tādu vāra??? vēl viņiem bija mīkla no kartupeļa brālēna cietes ar sieru kopā, tas bija ļoti. cietains.
ķīnai bija dumplings ar vistas gaļu un konfektītes.
ai, nu visādi mazi, intersanti saldumi bija gandrīz visur
un cilvēki, tik skaisti un dažādi un. nu jā.
lai nu kā, vēlāk programmā bija paredzētas south africa dejas un dzērieni, gan jau tāpēc viņiem piešķīra uzvaru, par papildus iniciatīvu. vismaz tā mēs visi nospriedām. |
|
|
