|
8. Nov 2015|08:09 |
Lielisks jautājums.
Nezinu, tās bailes ir it kā lielākas par saprašanu. Bail no bezjēdzības - varbūt tā. No bezvērtības, haosa, no totālas, psihopātiskas varas pār mani, no bezpalīdzības, no nekur nevedošām mokām. Tāda būtībā bija bērnība, gribējās nebūt. Un tomēr paliek neliela cerība, ka tā elle varētu arī beigties. Tomēr nepamet tā bezcerības sajūta - kopš viņas uzliktā nāves sprieduma. Un jau pirms tā viss no tīri labas vietas bija salaists nāves piltuvē.
Enīvei, bail no pasaules, kurā pazemojumu un šausmu ir nesalīdzināmi vairāk par mīlestību. |
|