| |
[2. Okt 2009|07:30] |
|
varbūt man tomēr būs jāprec tas puisis, kas turpmāk katru rītu vedīs mani. jo naudu tik un tā viņš neņem. un es nezinu, kā atlīdzināt. un te nav atļauts palikt parādā. bet viņa smaržas – pardaudzpardaudzpardaudz, par daudz. galviņa sāp. |
|
|
