| |
[10. Nov 2014|20:34] |
no rīta saplēsu savu pirmo porcelāna šķīvi. skaidrs, ka diena nevar neizdoties. atradu vismierīgāko jūru, nogulēju visu dienu saulītē, peldēju, peldēju, peldēju, peldēju. vīns termosā un sāls ausīs. ūdens tik tik tik silts, un nemaz nevar noslīkt, jūra pati nes un šūpina. tagad paliku viena. dziedu un klausos kā atskan, atskan skaistāk.
galvenais ir nenaidoties un laist sāpes vaļā, viss cits te ir par brīvu. |
|
|
