| |
[14. Sep 2009|19:34] |
pastāstīju viņam, ka ik pa laikam mežā tādas čūskas satieku, reiz viena gulēja blakus saulītē, jo es bieži guļu mežos, un vienmēr domāju, ka tie ir zalkši. viņš kaut ko kliedza pretī, kaut ko par to, ka ZALKŠIEM PIE GAVAS IR DZELTENS!!!
sēžu un domāju, cik savādi, tik ļoti viegli var aizmigt blakus kādam, ko nepazīsti, pārliecībā, ka tev nedarīs pāri. kad iepazīsti, vairs nevar aizmigt. varbūt tāpēc cilvēki šķiras. iepazīstas. |
|
|
