| |
[3. Jul 2014|16:04] |
ielika netapušo profesori vienu pašu kartupeļu laukā, bet man lepnums arī drusku ir, kapli nemaz neņēmu, ravēju un irdinu tāpat ar rokām, puse jau galā, apsēdos tepat mežmalā, nekas nesāp. jo omīte ir mani iemācījusi, kā nenobīties no visa veida ravējamiem laukiem, galvenais, vagas galā jābūt spēka dzērienam kādam. mēs tā divatā dziedādamas vien strādājām.
uz jāņiem es viņai uzpinu vainadziņu. vakar aizbraucu, visas puķes uz augšu aug, nekas nav novītis.
pie viņas visiem labi. |
|
|
