| |
[8. Sep 2009|21:54] |
shodien astoņas stundas 
tie melnie plekiisi ir purva ezeri, patiesībā ljoti dzilji un skaisti. un pārējais, taatad, ir purvs.
un tikai taapeec, ka mani izaicinaja. teica, ka to nevar. un es teicu - o, to var. man, protams, likaas, ka visi mezi un visi purvi ir mani. tad teica, lai neeju viena. it kaa vinji nezinaatu, ka uz purvu jaaiet vienai.
naakamo reizi tomer panjemsu uudeni. ir ljoti briesmiiga sajuuta visu dienu pavadiit absoluuti klajaa, saules pilnaa vietaa, kur visapkārt ir ezeri, un tev pasham nav nekaa - ne maizes, ne uudens. un nee, tie ezeri ir purva ezeri, tie nav mani ezeri, es nevaru no viņiem dzert. es gan meercu rokas un matus, bet neko daudz tas neliidzeeja.
un briidii, kad akacii pazuud pirmais zaabaks, tu saproti, ka kaads patiesaam tevi ljoti miil. hey,hey,hey.
un beigu beigaas man neizdevaas, un es zaudeeju starp shodienas var/nevar. bet meitene, kas maak zaudeet, var iemaaciities arii atrast. |
|
|
