|
4. Dec 2013|01:06 |
uz mirkli pavisam skaidri ar sirdi sajutu -
visi tie cilvēki, kas aiziet, uz citu valsti vai citu dzīvi, un par ko es tagad tumsā mēģinu nedomāt, kā man tas sāp,
bet tas nekā nemaina kopējo laimes līmeni pasaulē.
jo tur, kur viņi aiziet, tur viņi dara laimīgu kādu citu citu.
un nav neviena argumenta, kāpēc es to būtu pelnījusi vai man to vajadzētu vairāk.
jo ko var zināt, cik ļoti vēl kādam tevi vajag.
vai varbūt tev vajag vēl kādu.
jūs tikai, lūdzu, esiet laimīgi. un nelaidiet mani nekur iekšā.
nevajag darīt pāri nevienam, kam nesāp.
sāpes nav nekas pedagoģisks. |
|