| |
[25. Nov 2013|21:54] |
kopš viņas te nav, man arī vairs negribas dzīvot.
pēdējos gados man tā vairs nebija. bet viņa bija. mans tuvākais cilvēks, jā. un es neizdarīju neko, lai varētu sevi attaisnot. es nelūdzos, necīnījos. gribēju, lai notiek, kā notiek, gribēju ļauties dzīvei, jo nomiršana ir daļa no līguma un negribēt nomirt ir krāpties, un tā es tikai lūdzu, lai viņa dara, kā viņai labāk, un lai ir laimīga, un es cerēju, ka man ar to pietiks,
bet man ir tāda mūžīga vienrulība tagad sirdī. es laikam netieku galā.
un tad es domāju, kā lai sarunā, lai tas viss ātrāk beidzas. es varbūt vēl varētu viņu panākt, ja ļoti skrietu.
skaidrs, ka tā nedrīkst. nedrīkst vajāt citus. nu nevar, nevar tā darīt. nu lūdzu, nepaliec tāda.
kur lai es palieku, prasīja māra zālīte. es nepalieku. |
| |
