|
[8. Nov 2013|22:44] |
pirms brīža stāvēju rēzeknes pieturā un gaidīju busiņu ar puišiem. tur stāvēja arī melni tērpts kungs ap 50, jūtu, ka viņš grib spert soli tuvāk (šķiet, šī ir mana laimīgā diena). un viņš prasa, vai visi tie autobusi brauc līdz vietai, kuru es, protams, nekad neesmu satikusi. protams, viņš prasa krieviski. saku, ka te nedzīvoju un neko, neko nezinu. latviski. nesaproti? saprotu, bet nezinu. laikam viņš arī šo nesaprata, jo prasīja, vai es runāju angliski. prasīja angliski. ou yes, but i'm not from here and i don't know anything, anything at all. ok, i understand.
aizgāja kungs.
tikmēr māsiņas pilī gandrī apstājās sirds - viņa nogriezusi matus. visu gandrīz pusotru metru. tas ir kā skatīties uz nojauktu brīvības pieminekli. pat ja puķu pļavas izskatās labāk, mēs nejaucam brīvības pieminekļus.
vai varbūt, ja pietiek brīvības, jaucam gan.
. |
|
|
Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/23857/1066) | From: | jojo |
Date: | 8. Novembris 2013 - 23:13 |
---|
| | | (Link) |
|
vai nebija tā, ka brīvībai uzcēla pieminekli, jo brīvība bija nomirusi.
bet tā, matu žēl. māsiņa, gan jau, ka laimīga, tik viegla galva!
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/131155/23308) | From: | az |
Date: | 10. Novembris 2013 - 00:16 |
---|
| | | (Link) |
|
jā, tieši to viņa teica, cik viegla galva, un laimīga ;]
+ 1 par pēdējo teikumu grieza viņa matus labrpātīgi?
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/131155/23308) | From: | az |
Date: | 10. Novembris 2013 - 00:19 |
---|
| | | (Link) |
|
labprātīgi. un paslepeni. un arī sāka audzēt ļoti labprātīgi, gribēja garus garus garus, ļoti gribēja, nekad nebūtu domājusi, ka viņa vienu dienu vienkārši piecelsies un nogriezīs. nu tā, bez jebkādas drāmas, ne salauzta sirds, ne jauna dzīve, nekādas traģēdijas apakšā. | |