| |
[8. Aug 2009|17:44] |
Pieņemsim, ka mēs tiešām aizgājām no indijas. Viņiem ir brāhma, višnu, šiva. Dievs radītājs, dievs sargātājs un dievs iznīcinātājs. Hiunduisma svētā trīsvienība.
Varbūt mēs aizgājām tāpēc, ka ticējām sievietēm. Kā tādi atkritēji. Mēs droši vien visi bijām vīrieši. mēģinājām noticēt, bet ar laiku tas sāka likties aizdomīgi. Sievietes bija visur – viņas ieņēma, nēsāja, dzemdēja, viņas sargāja, viņas krāpa.
Bioloģiski sieviete var reproducēt sevi bezgalīgi un viņai pat nevajag vīrieti. Olšūna ir salīdzinoši liela šūna. Spermatozoīds ir salīdzinoši tiešām maziņš. Spermatozoīda galvenais uzdevums ir – change. Viņš maina. Atnes jaunu ģenētisko informāciju. Jā evolūcijai.
Un tad droši vien mēs vairs nespējām tam noticēt. Paņēmām visskaistākās sievietes un aizvedām viņas prom. Un sākām pielūgt Laimu, Māru, Dēklu.
Un saule mums ir sieviete, ja, un saule visās sistēmās tiek uztverta kā centrs, kā galvenā dievība. Un mums saule ir sieviete.
Un tāpēc pie mums vienmēr nāk citas tautas. Meklēt sievas. Un tāpēc latviešu vīrieši te nīkst. Neviens viņus šeit nepielūdz. Un tāpēc piektdienas naktī vecrīgā var satikt tikai ārzemniekus.
Un tāpēc latviešu diplomāte apprec angļu žurnālistu, viņš pārceļas uz šejieni, atver grāmatu veikalu un uzdāvina man vārdnīcu, kura saka, ka tenisā love is a score of zero. |
|
|
