|
[29. Aug 2013|19:07] |
bet man joprojām nekas nepieder un nav nekā sava, arī visa šī laime ir nepelnīta, es vairs neticu, ka te var kaut ko nopelnīt, bet es ticu, ka šī ir ļoti mīloša pasaule. no rīta gulēju uz zemes, tik kluss, ka var dzirdēt, kā viņa elpo, visa reizē, un devu visu savu mīlestību pretī, visu manu dzīvi zeme ir mani turējusi, viņai gribas visvairāk atlīdzināt.
iekurināju pirtiņu, lai nav jāģērbjas drēbēs atpakaļ. |
|
|