| |
[5. Maijs 2013|20:41] |
skatījos, kā vimbas lec, tik priecīga diena, tik skaista diena,
tad mēs šūpojāmies divi pret divi, smējās visi,
tad es sēdēju pagalmā, kurā landesvērs 1919. gadā nošāva 100 cilvēkus, tāpat vien, landesvērs bija latvijas armijas daļa, zemessardze, tagad blakus tam pagalmam ir parks, bērni tur spēlējas,
virs vimbām lidoja kaijas un zemāk bija makšķernieki,
ar katru manas dzīves dienu mana dzīve paliek man pašai svešāka. power!!!!!!!!!! nina simone kliedz
man vairs nav spēka. viss tik ļoti jājūt. kāpēc viss ir tik ļoti jājūt? tik liela laime, visa lielā dzīve, mazās lietas, visa lielā dzīve mazajās lietās, tonija latgalē pa pļavām rok ārā pienenes, mazgā un nes gotiņai, gotiņai pēc dzemdībām ir kāju paralīze, tā ir tik milzīga mīlestība, tāda, par kuru grāmatās neraksta, kad tu roc pienenes, mazgā un nes savai gotiņai, un neviens tevi pašu vakarā nesamīļo, nav neviena, kas samīļotu toniju pašu,
un es neredzu jēgu, piedod, pasaule, es neredzu jēgu
viss, ko es daru, stāvu un skatos, kā cilvēki mīl, kā cilvēkiem sāp, pat uz sevi pašu es tā stāvu un noskatos, redzu, cik esmu laimīga, redzu, kā sāp, skatos, pierakstu, neko nevaru līdzēt, tikai
viss vienkārši ir tik ļoti. pilns. viss ir tik ļoti sajūtams. visu laiku. jājūt.
un tieši tāpēc es neko nedaru. nerunāju ne ar vienu. nemēģinu sadraudzēties. nemēģinu kaut ko sasniegt vai panākt vai pat. neko nemeklēju. jo lai kur es pagriežos, viss nāk milzīgiem viļņiem, tavas sāpes, viņa sāpes, tava laime, viņa laime, tas viss ir tā, tik tuvu, visu laiku tepat,
es tikai gribu beigties. ļoti klusi. ļoti mierīgi. lai nepaliek nekā, neviena pēda. lai nevienam pat neienāk prātā, ka es jebkad esmu bijusi. jo katru reizi, kad kāds dod man savu mīlestību mazliet, es nevaru vairs beigties, tas ir tāds parāds, ko es nevaru jums atmaksāt,
un es pat nevaru ne par ko samaksāt, neko nopirkt ar savu dzīvi, viss tāpat notiks tā, kā tas notiek.
man ir tikai jāstāv te un jāskatās, kā viss lēnām notiek, un kā nekad nekas nebeidzas
un vēl man ir jābūt normālai. es pat nedrīkstu sajukt prātā. lūk. |
| |
