| |
[24. Feb 2013|09:39] |
un latvijas āboli!
tonija mani aizveda uz tirgu. jo mums nav ābolu. un izrādās, tur ir! visādi visādi. un viņi tā arī garšo, pēc latvijas zemes. un viņus dod gandrīz par velti.
paņēmu vienu milzīgu, milzīgu, skābu, skābu, un dažus mazākus un saldus, un viņiem ir brūnumiņi, miza ir plāna un nedaudz savītusi, vismaz dažiem
daži gan izskatās pavisam sarkani un spēcīgi. bet tik un tā. man ir milzīga ticība rundāles dārzniekam.
un tad es eju viņus ēst saulē un salā, un tie āboli tiek galviņā un liek ielas malā sākt mest kūleņus,
jo tie ir dzīvības pilni āboli. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/131155/23308) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) az |
|---|
| Date: | 24. Februāris 2013 - 21:50 |
|---|
| | | (Link) |
|
;]
| From: | (Anonymous) |
|---|
| Date: | 24. Februāris 2013 - 20:46 |
|---|
| | | (Link) |
|
Rezi nejauši uzgāju šo žurnāli, un kopš tās reizes iegriežos te, lai atcerētos, ka ir mīlestība, ka dzīvība ir, ka reizēm liekas, nav ne vienas, ne otras, bet tas nekas un tā drīkst būt, jo nevar jau vienmēr mēnesim prasīt pilnību.
Paldies, iekšpusē vienmēr ko atdzīvina! :)
| | From: | az |
|---|
| Date: | 24. Februāris 2013 - 21:52 |
|---|
| | | (Link) |
|
reizēm tiešām ļoti liekas, ka nav nekā
| |
