| visa mana diena. MAS. romija lika. |
[17. Sep 2011|22:42] |
atvēru acis, visas drēbes maisos, uz mēbelēm, tikai ne skapī.
atradu sarkanu džemperi, sarkanu cepuri, sarkanu lakatu. riteņa bikses. izdzēru tēju no svešas krūzes, mana palika latgalē.
atvēru pagraba durvis, silta, mitra elpa, paņēmu riteni, tā ir mūsu atkalsatikšanās.
aizbraucu.
ritenis jānes iekšā, sākumā pa kāpnītēm augšā, tad lejā, tad atkal divreiz augšā. vēl trīsreiz caur durvīm.
meklēju pareizo telpu, atrodu ļoti skaistu meiteni. pēc tam ļoti skaistu puisi. viņi uzreiz viens otru atpazīst. un viņš iemīlas, no pirmā mirkļa, un neko no tā viņš neslēpj, kā viņš skatās uz viņu un kā viņš runā ar viņu, es nemaz nezināju, ka vīrieši arī tā māk, būt tik ļoti vīrieši un tik ļoti bērni vienlaikus. bet viņa turas, visiem spēkiem turas, lai neizkustu, sanāk mazliet par skarbu, bet tas, kā viņa turas, tas visu izlīdzina. viņš saprot.
sākumā runājam par zinātni.
tad jāmaina vieta, braucu no pārdaugavas uz centru.
centrā runājam par matemātiku. brīvajā laikā dzeru dubulto šokolādi un lasu bērnu grāmatu.
kad beidzas visas sarunas par, ejam runāt viens par otru. vietā, kur tēja ir dārgāka par brenguļu alu. par godu savai ebreju kopienai dzeru alu.
gandrīz visi ir bijuši arābu valstīs. lai saņemtu braukšanas tiesības ēģiptē, pietiek ar pamatskolas izglītību vai prasmi lasīt. uz apļa neviens neapgrūtina sevi ar nevajadzīgu harmoniju, ja vēlas taisīt kreiso pagriezienu, taisa uzreiz. kroga saimnieks vācu ģimenītei ūdenspīpē pieber hašišu. lai viņi sāktu smieties un pasūtītu vēl. viņi smejas un pasūta milzīgu garneļu šķīvi. ja kāds apsola būt pēc piecām minūtēm, būs pēc pāris stundām. ja kāds apsola būt šodien, tad var negaidīt nemaz. līdz 28 gadiem jordānijā sievietes var ierasties tikai vīra vai kāda ģimenes locekļa pavadībā.
valters un rapa vēl strādā, nopērku pildspalvas kodoliņu un kladi, kas saka, ka jādara, kas sanāk.
gribu, lai sanāk.
atpakaļceļā uz akmens tilta sieviete sirmiem matiem stāv nekustīga, pēdas kā baletdejotājai, man liekas, viņa ir mirusi uz mirkli, sāp sirds.
visi zina, ka ir galvas smadzenes un muguras smadzenes, bet nekas ar to nebeidzas, pēc masas otras lielākās ir kuņģa/zarnu trakta smadzenes, vienīgi viņas ir izkliedētas. bet dara vissarežģītāko darbu. vēderiņš ir pilns ar smadzenēm.
saule iekrīt daugavā, tētiņš sēž šūpolēs.
saprotu, ka neesmu balsojusi, stunda vēl ir.
saprotu, ka daudzi nav balsojuši, rindā man priekšā ir vēl kādi pārsimts pilsoņi. visi tādi paši. nokaunējušies un priecīgi.
atpakaļceļā nopērku 710 ml tilpuma krūzi. un tad otru. lai manai nav tik vientuļi.
un tad romija nodod stafeti. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}