|
3. Okt 2010|15:01 |
sēdēju un domāju, kā būt mierīgai, kā ar sevi sarunāt, kā neiet pie otra un nekad neteikt, ka man viņa pietrūkst, lai viņam nav jājūt tāpat, vai vispār jebkā, jo nu, manas skumjas, nevienam nedošu, tikai manas, bet – ja jau man tik ļoti gribas to pateikt, nu, lūdzu – nē, nē, nē.
un tad atveru acis, un tur ir viena no skaistākajām dziesmām
so i go as i am. scared, probably ;] |
|