sist nee, bet man ir reizeem veelme savus vismiiljaakos cilveekus vainot pie taa, ka juutos slikti.
un tas ir sasodiiti riebiigi un neiedomaajami egoistiski un netaisni. i know.

es pat zinu, kaapeec mans kjermenis man visu laiku ko censhas pateikt tieshi taadaa - diezgan dramatiskaa veidaa. jo es esmu bijusi ljoti neuzmaniiga pret to - vairaak dariijusi paari, kaa bijusi vienaldziiga. un sanjemu peec nopelniem :)

ir taada graamata "izproti savu slimiibu". autors sinjeljnjikovs. varbuut esi lasiijusi - tur tiira, balta patiesiiba.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, bet tad, kad izdodas saprast, kāpēc tas nebeidzas? piedošanai taču jābūt? ķermenis taču
mīl.

neesmu lasījusi, bet zinu vismaz divus cilvēkus, kas saka līdzīgi. un ko viņš iesaka? kā lai tiek galā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sinjeljnjikovs teiktu, ka jaasavaacas un jaadziivo saskanjaa :)

bet nu es tagad biju pie lieliskas dr un sodien man uztaisiija biopsiju un taa nu es gaidu verdiktu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, izklausās pareizi. ;]
tātad gandrīz neiespējami. bet ja dara, tad sanāk, saka omītes.

kad zināsi verdiktu, padalies, vai tas bija pareizs. vai tas palīdzēja. ja gribi, protams.

(Reply to this) (Parent)