| |
[7. Nov 2019|10:16] |
sāku raudāt vēl lidojot.
tad izkāpu ārā, sāku iet cauri parkam, un nevaru vairs beigt
tas ir tā kā atgriezties mājās pie omītes
es ieliku galvu vinai klēpī, vina glaudīja galvinu, es loti klusi un nemanāmi raudāju, nemaz neelpojot, tikai asaras krita bez apstājas, bet tās nebija sāpes, tikai tā sajūta, ka beidzot esi mājās, viss ir labi, visas sāpes galā un mēs abas esam
visa sī zeme kā omīte.
sēzu ūdens malā, putni trako, viss zals un mīlīgs
kā man tevis pietrūka |
|
|
| |
[7. Nov 2019|13:24] |
"let me know when u are ready to eat"
"still crying"
"ok"
tad es spiedu apelsīnu sulu un tu gatavoji kā vienmēr visgarsīgāko ēdienu un tad es uzkāpu uz sava ritena un satiku Celine, pilnīgi neplānoti, vina laikam juta, kur es esmu, apsveica ar sunshine un es teicu - coffee?
so happy
prombraucot teicu, ka paliksu, kamēr nomirsu, tā arī ir |
|
|
| |
[7. Nov 2019|13:35] |
|
stikla virsma ar piglet, es griezu apelsīnus un lēnām rotēju uz porcelāna spiedes, ar nazi izlasu sēklinas, izspiestās mizinas lieku vienu otrā, kopā 12 pusītes 2 glāzēm, man ir mazins tornis, this is really beautiful, tu saki, un man liekas, es tik svētīgi neesmu strādājusi gadiem |
|
|