|
7. Nov 2019|10:16 |
sāku raudāt vēl lidojot.
tad izkāpu ārā, sāku iet cauri parkam, un nevaru vairs beigt
tas ir tā kā atgriezties mājās pie omītes
es ieliku galvu vinai klēpī, vina glaudīja galvinu, es loti klusi un nemanāmi raudāju, nemaz neelpojot, tikai asaras krita bez apstājas, bet tās nebija sāpes, tikai tā sajūta, ka beidzot esi mājās, viss ir labi, visas sāpes galā un mēs abas esam
visa sī zeme kā omīte.
sēzu ūdens malā, putni trako, viss zals un mīlīgs
kā man tevis pietrūka |
|