| zelts. aureus |
[20. Nov 2008|12:07] |
Šobrīd mediķus izmisumā dzen kāda sīkbūtne, kuru sauc par «Staphylococcus aureus» - zeltaino stafilokoku (ZS). Statistika rāda, ka 20-40% planētas iedzīvotāju ir šīs baktērijas nēsātāji. Pētījums, kas publicēts ASV Medicīnas asociācijas žurnālā (JAMA), liecina, ka letalitāte no ZS ir lielāka nekā no AIDS. Hospitāļos ZS izraisītu slimību dēļ no 100 000 ir vairāk nekā 18 000 mirušo. Attiecībā pret AIDS šie rādītāji ir 100 000 : 16 000.
«Staphyle» grieķu valodā nozīmē «vīnogu ķekars», bet par «kokiem» mikrobioloģijā sauc ieapaļas formas baktērijas. Šūnu savienojumi patiešām atgādina vīnogu ķekarus. Savu aristokrātisko titulu tas ieguvis, pateicoties izskatam: atšķirībā no citām baktērijām, kuras ir bezkrāsainas, šai piemīt zeltaina nokrāsa. Jāpiebilst, ka daba to nav dāvājusi tāpat vien - zeltainā krāsa ir saistīta ar pigmenta stafiloksantīna klātbūtni. Tas ir baktērijas galvenais ierocis pret neitrofiliem (imūnsistēmas šūnām), kā arī pret slāpekļa oksīdu (s.o. - dabiska antibiotika, kura organismu efektīvi aizsargā pret patogēniem). Tiklīdz stafilokoks zaudē krāsu, tas kļūst neaizsargāts.
Līdz brīdim, kad tika atklātas antibiotikas, stafilokoka infekciju izraisītā letalitāte sasniedza 90%. Antibiotikas ļāva būtiski samazināt nāves gadījumu skaitu, taču nekļuva par problēmas risinājumu. Tam ir pavisam dabisks izskaidrojams, kurš slēpjas evolūcijas būtībā - mutācijas spējā. Antibiotika (no attīstības viedokļa) ir vienkārši nelabvēlīgs faktors apkārtējā vidē. Tas iedarbojas ne tikai uz vienu baktēriju, bet gan uz daudzskaitlīgu populāciju, kurā visas sīkbūtnes nebūt nav identiskas (pateicoties spontānām mutācijām). Parasti šādas pārveidotas baktērijas ir mazāk dzīvotspējīgas nekā «normālie» organismi. Savukārt tad, kad rodas jauns, nelabvēlīgs faktors, kas nogalina vairākumu parasto populācijas locekļu, priekšrocības ir tiem indivīdiem, kuri mutāciju dēļ kļuvuši stiprāki. Sākotnēji, protams, šāda iespēja ir niecīga, un tāpēc antibiotikas ir efektīvas.
Pētniekiem bažas rada iespēja, ka, cīnoties ar rezistentajām baktērijām, cilvēks būs sevi iedzinis jaunās lamatās. Antibiotikas iedarbojas uz baktēriju populāciju, taču to vidū vienmēr atradīsies kaut daži «nenormāli īpatņi», kuri būs gatavi mutācijām un rezistencei. Tātad jāsecina, ka antibiotikas nogalina «normālās» baktērijas, bet ir bezspēcīgas pret mutantiem. Turklāt antibiotiku izturīgas baktērijas čum un mudž arī pārtikas produktos. Džona Hopkinsa universitātes pētnieki atklājuši, ka noturīgu mikrobu celmi atrodami rūpnieciski audzētajā putnu gaļā. Jau labi sen ASV zinātnieki brīdina: putnu barībai tiek pievienotas antibiotikas, kas stimulē baktēriju rezistenci. Arī dzīvnieku fermas kļūst par supermikrobu inkubatoriem. Zinātnieki mēģinājuši atrast saikni arī starp mazgāšanas līdzekļiem un izturīgu baktēriju. Antibiotiku klātbūtne konstatēta pat ūdenstilpēs. Vainīgi var būt arī mazgāšanas līdzekļi, kuros iekļauti antibiotiku komponenti. Tātad daļai baktēriju noturība pret antibiotikām rodas, pirms tās nokļuvušas cilvēka organismā. Secinājums: tīrība ir laba lieta, bet sterilitāte - ne vienmēr...
Pēdējo gadsimtu laikā piesārņotajā vidē parādījies liels daudzums smago ķīmisko elementu, kuri veicina mikroorganismu rezistenci. Leslija Vorena no Makmāsteras universitātes pēta ūdens ietekmi uz baktēriju pretestību. Kanādiešu zinātniece atklājusi, ka ūdens satur dažādu farmaceitisku preparātu pēdas, tai skaitā ari antibiotiku un analgētiķu komponentus. Tie ir tik niecīgi, ka izlaužas cauri visiem attīrīšanas filtriem. Šīs sastāvdaļas ir zināma veida potes baktērijām. «Nav iespējams apturēt rezistenci. Tas ir absolūti dabisks process. Diemžēl jaunu medikamentu attīstība negarantēs uzvaru,» apgalvo L. Vorena. Tādējādi turpinās mūžīgā «bruņošanās sacensība» starp ķīmiju un evolūciju.
ASV ik gadu reģistrē ap 2 miljoniem nozokomiālo slimnieku, no kuriem vairāk nekā 20 000 gadījumu infekcija ir tiešais nāves cēlonis, bet ap 60 000 gadījumu infekcija ir letālu iznākumu sekmējošs faktors. Nozokomiālā infekcija ir slimība, kas rodas slimnīcas apstākļos (tātad stacionētam slimniekam), kas nav bijusi reģistrēta, pacientam iestājoties slimnīcā („). Ar nozokomiālajām infekcijām pasaulē saslimst 5-200/о hospitalizēto slimnieku. No tām mirst 7-8 reizes vairāk cilvēku nekā no visām klasiskajām infekcijām kopā. Pēc 2002. gada datiem, ASV hospitālās infekcijas ierindojās nāves cēloņu 4. vietā. (,.) Slimnīcas infekcijas dēļ pagarinās hospitalizācijas laiks, tādējādi radot ļoti lielus papildu izdevumus. Pēc ASV zinātnieku datiem, ķirurģisko brūču infekcija pagarina hospitalizācijas laiku vidēji par 6 dienām un papildus rada 3000 dolāru izdevumus. Savukārt bakterēmijas gadījumā stacionārā pavadītais laiks pagarinās par aptuveni 24 dienām, un izdevumi sasniedz 40 000 dolāru.» (Aija Žileviča, «Nozokomiālā jeb slimnīcas infekcija»)
21. gadsimta medicīnas problēma – «zeltainā nāve». Rīgas Balss, 20.11.2008, FoxNews, Science Daily, 33.-35. |
|
|
