| |
[25. Nov 2013|10:29] |
|
mirkli mums bija varavīksne. |
|
|
| |
[25. Nov 2013|18:40] |
skaidrs, ka tieši tajā dienā, kad gandrīz divas stundas jāklausās par bystander efektu, braucot autobusā pretējā pieturā tieši uz zemes dramatiski izplestām rokām guļ cilvēks un pārdesmit cilvēki stāv turpat un gaida savu ceļu.
vienā no mācību video tieši tāpat gulēja meitene, kurai blakus vīrietis sēdēja un lasīja laikrakstu. vispār šādā situācijā nereaģēt ļoti palīdz sociālais atbalsts - arī cilvēki, kuri grib palīdzēt, sajūt pārējās grupas spiedienu "mind your own business" un nedara neko. pat ja tikai viens cilvēks mazliet pieiet klāt, citiem arī ir vieglāk.
lai nu kā, es tur sēdēju un mēģināju piespiest sevi piezvanīt 112, bet man nebija drosmes un viss, ko es izdarīju, palūdzu, lai kāds cits piezvana. un ļoti var būt, ka kāds cits jau sen bija piezvanījis, vēl pirms es tur gadījos, bet tas bija tik klasiski, kā visi stāvētāji stāvēja ar muguru, ai. un es jau arī. |
|
|
| |
[25. Nov 2013|21:54] |
kopš viņas te nav, man arī vairs negribas dzīvot.
pēdējos gados man tā vairs nebija. bet viņa bija. mans tuvākais cilvēks, jā. un es neizdarīju neko, lai varētu sevi attaisnot. es nelūdzos, necīnījos. gribēju, lai notiek, kā notiek, gribēju ļauties dzīvei, jo nomiršana ir daļa no līguma un negribēt nomirt ir krāpties, un tā es tikai lūdzu, lai viņa dara, kā viņai labāk, un lai ir laimīga, un es cerēju, ka man ar to pietiks,
bet man ir tāda mūžīga vienrulība tagad sirdī. es laikam netieku galā.
un tad es domāju, kā lai sarunā, lai tas viss ātrāk beidzas. es varbūt vēl varētu viņu panākt, ja ļoti skrietu.
skaidrs, ka tā nedrīkst. nedrīkst vajāt citus. nu nevar, nevar tā darīt. nu lūdzu, nepaliec tāda.
kur lai es palieku, prasīja māra zālīte. es nepalieku. |
|
|
| |
[25. Nov 2013|22:27] |
un skaidrs, visi tie 54, to es arī uztveru personīgi, stealing my spotlight of suffering, kas gan ir mana sīkā sāpe pret sērojošu valsti. skaidrs, ka tā ir sazvērestība, tur pat nevajag teoriju, tik, tik nekrietni.
un es tam tiešām tā ticu.
to nevar izstāstīt, kā man ar sevi ir jāsarunā, lai es neizrunāju visu, kas ir iekšā. |
|
|