| |
[15. Feb 2013|09:33] |
jau no pašas dzimšanas mana vismīļākā latgales omīte audzināja mani dieviņā. es vēl nemācēju lasīt un rakstīt, bet pirms miega skaitīju piecas lūgšanas. mīlēju dievu tā, pavisam un ļoti.
bet tad es iemācījos lasīt un rakstīt. un tad es uzzināju visu par to vardarbību, ar kādu šis mīlošais dievs iekaroja pasauli un arī manu zemi. tad mana pasaule sabruka. un es prasīju omītei, kā tā. viņa teica - tie ir cilvēki, kas bija ļauni, tas nav dievs. dievs ir labs.
un es noticēju vēlreiz. piedevu cilvēkiem. mīlēju tālāk savu dievu. un, lai stiprinātu mīlestību, lasīju bībeli. no paša sākuma, protams. un tur es uzzināju, ka dievs nebūt nav tāds, kā man stāstīja. mīlošs, piedodošs, LABS. viņš bija bargs, varens un atriebīgs.
mana pasaule sabruka vēlreiz.
ziniet, ko man tad atbildēja? ka tā ir vecā derība. tā vairs nav jālasa. jālasa tikai jaunā. tur ir labais dievs.
bet man vairs nebija viegli noticēt.
bet es centos, ļoti.
gāju uz baznīcu, dziedāju bērnu korī, katru svētdienu stāvēju pie altāra, meklēju dievu. visapkārt. cilvēkos. bet cilvēki. cilvēki. cilvēki baznīcā bija tādi paši, kā ārpus. cilvēki. tikai cilvēki.
tad es stāstīju priesteriem, gāju un visu stāstīju un lūdzu palīdzību, bet viss, ko dabūju - lūdzies, skaiti lūgšanas, desmit, divdesmit, vēl.
tad es droši vien apvainojos. un izlēmu iet prom. un mana māmiņa bija tik izmisusi, tik nobijusies. ka sātans ir ticis manī un ievedis kārdinājumā un ar mani būs beigas.
gadus vēlāk, kad es biju smagi slima un nevarēju izveseļoties, māmiņa tolaik arī bija jau prom no baznīcas, neilgi pēc manis viņa arī salūza, mācījās meditāciju un dažādas dīvainas lietas, un tad bija jāņu nakts, es negribēju dzīvot, zaudēt vairs nebija, ko, un mēs sadevāmies rokās, es un māmiņa, un meditējām. es laikam to nebiju darījusi iepriekš.
un viņa prasīja, kādēļ es negribu dzīvot. un es teicu - jo dievs mani nemīl. jo manī ir sātans. jo es pametu baznīcu.
un tad es ieraudzīju savu dievu. un to, kā viņš mani mīl.
un tajā dienā es izveseļojos.
ja jūs saviem bērniem māciet dievu, māciet arī visu to otro pusi. neviens, kurš ticību ir apguvis kā pieaugušais, nevar saprast, kā to jūt bērns. |
|
|