| |
[17. Mar 2011|21:21] |
šodien visu dienu mežā - atzarojām baļķus pirtij, vilkām ārā no skuta, ar ragaviņām vilkām mājās. kaut kad pa vidu bada sajūtai iedomājos, ka esmu taču meitene, sieviete, kaut kas vārgs noteikti, mans karmiskais uzdevums tātad būtu dabūt puišu brigādi un vārīt viņiem gaiļa zupu, bet neviens taču tam netic, šai ģimenē dzima tikai meitas, visas lepnas, neviena nav žēlota. neko. izkrāvu baļķus zem ābelēm un vizināju ragaviņās toniju. vēl pirms gada viņa vizināja mani. bērnība beigusies.
jā, un gaili es liku nokaut.
tā kā kains ābelu. |
|
|
| |
[17. Mar 2011|21:47] |
|
nēēē, kains bija drosmīgāks un godīgāks, pats nokāva. |
|
|