| |
[5. Nov 2010|20:22] |
šodien bija jāzīmē savas dzīves karte.
uzīmēju savu galaktiku, visu izdarīju, skatījos un jutu, ka trūkst, trūkst kaut kā - ceļa atpakaļ. uzzīmēju taisnu līniju, no beigām uz sākumu, viss. visa pietiek.
vēl es lieku kopā ziedoņa vārdus. piemēram, par slieku. tas ir no viņa sarunas ar birkavu.
birkavs saka, ka nelaime slēpjas nevis tajā, ka viens sliekas gals lūkojas eiropā un otrs meklē nacionālo identitāti, bet gan tajā patiesībā, ka lielākā sliekas daļa atrodas zemē un lūkojas tumsā. un viņš droši vien tobrīd domā, cik skaisti pateicis, ziedonim tagad būs jāsmaida siltām acīm, bet ziedonis spītējas - slieka ir savā zemē, un tur viss ir kārtībā, viņš saka.
vai es jau stāstīju, ka man ir labākais labākais-draugs?
ir.
* |
|
|
| |
[5. Nov 2010|20:43] |
ko sveši spēki var man padarīt
jo tagad zinu es, kā gaisma krīt
ka neesmu es šajā zemē viens
ka pietur mani zelta pavediens
un neredzams – cik reizes jau nav justs
pār manu galvu griežas ugunskrusts
tas visu laiku nes man kaut ko klāt
es nezinu, vai tas ir – dāvināt
nē, drīzāk mani tā kā stādu lej
nu tad es stiprs jūtos pasaulei
un tad es saprotu, ko zvana zvani
un pasaule kļūst stiprāka ar mani
i.z. |
|
|