|
5. Nov 2010|20:22 |
šodien bija jāzīmē savas dzīves karte.
uzīmēju savu galaktiku, visu izdarīju, skatījos un jutu, ka trūkst, trūkst kaut kā - ceļa atpakaļ. uzzīmēju taisnu līniju, no beigām uz sākumu, viss. visa pietiek.
vēl es lieku kopā ziedoņa vārdus. piemēram, par slieku. tas ir no viņa sarunas ar birkavu.
birkavs saka, ka nelaime slēpjas nevis tajā, ka viens sliekas gals lūkojas eiropā un otrs meklē nacionālo identitāti, bet gan tajā patiesībā, ka lielākā sliekas daļa atrodas zemē un lūkojas tumsā. un viņš droši vien tobrīd domā, cik skaisti pateicis, ziedonim tagad būs jāsmaida siltām acīm, bet ziedonis spītējas - slieka ir savā zemē, un tur viss ir kārtībā, viņš saka.
vai es jau stāstīju, ka man ir labākais labākais-draugs?
ir.
* |
|