| ej, ej, ej, ej, ej, ej, ej, ej, ej, ej, ej, ej, ej, ej, ej |
[22. Feb 2010|16:19] |
pārsimt kilometrus augstāk ielu vietā ir saldējums ar šokolādes gabaliņiem, un vēl tur ir mīnus 15 kopā ar 15 metrus ātru ziemeļvēju. bet manus kāju pirkstus nekas neaizkustina, viņi tagad gatavo prasību tiesā un pieprasa nāvessodu. es gan stāstu, ka bez manis arī viņiem gals klāt, bet tas laikam ir personiski. |
|
|
| |
[22. Feb 2010|18:56] |
|
par Stefanu - katru dienu raudu. rakstu sev, runāju ar sevi. tik un tā netieku galā. aizrakstīju viņam pašam. |
|
|
| |
[22. Feb 2010|20:41] |
kad bērnībā lasīju par sicīliešiem, raudāju tikai divas reizes – tad, kad nogalināja visnežēlīgāko slepkavu un tad, kad sieviete lūdzās baznīcā.
par slepkavu tādēļ, ka visa viņa nežēlība bija uzticības dēļ. tās apvērstās lietas – kad tu nogalini, jo mīli tik ļoti, kā jēzus savu krustu.
par sievieti tādēļ, ka tas ir tieši tāpat. lūgt savu dievu, lai šonakt nomirst citas sievietes vīrs, bet tavs lai pārnāk mājās. jo nav jau jēgas stāties ceļā un lūgt viņu palikt mājās. ja viņš ies, ir cerība, ka pārnāks. ja viņš paliks, nav pat cerības. |
|
|