|
22. Feb 2010|20:41 |
kad bērnībā lasīju par sicīliešiem, raudāju tikai divas reizes – tad, kad nogalināja visnežēlīgāko slepkavu un tad, kad sieviete lūdzās baznīcā.
par slepkavu tādēļ, ka visa viņa nežēlība bija uzticības dēļ. tās apvērstās lietas – kad tu nogalini, jo mīli tik ļoti, kā jēzus savu krustu.
par sievieti tādēļ, ka tas ir tieši tāpat. lūgt savu dievu, lai šonakt nomirst citas sievietes vīrs, bet tavs lai pārnāk mājās. jo nav jau jēgas stāties ceļā un lūgt viņu palikt mājās. ja viņš ies, ir cerība, ka pārnāks. ja viņš paliks, nav pat cerības. |
|