| |
[11. Nov 2009|11:34] |
be merciful, mr. Trier. to me and other six humans here. 8, i mean. popkorna nevienam nav.
zālē bija tikai cilvēki pa vienam un divi sirmi laulātie pāri. |
|
|
| Antichrist |
[11. Nov 2009|14:14] |
brīnišķīgabrīnišķīgabrīnišķīga filma, katrā sekundes simtdaļā BRĪNIŠĶĪGA. nevaru beigt smaidīt. nezinu, cik zemu vajadzētu noliekties trīra priekšā, par visu, bet es liecos līdz zemei, par to, kā viņš iesāk un pabeidz savus stāstus, par to, kā viņš paskaidro, par to, cik ļoti tīrs viņš ir. un prologs ir pure art, viss pārējais ir vienkārši pure – pure truth, pure beauty, pure courage.
brīnišķīga. un man jau likās, ka es vairs neiemīlos. oh, come on, but no, i cant grow up, not to that. |
|
|
| |
[11. Nov 2009|14:23] |
nezinu, kā vēl šovakar saņemties "The Time Traveler's Wife", jo biļete jau man ir, bet nu vairs nezinu, atlikušajās četrās stundās jāmēģina iztukšoties. tāpēc es tagad kliegšu, kliegšu, kliegšu, kliegšu, kliegšu, kliegšu
aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa |
|
|
| |
[11. Nov 2009|14:24] |
|
aaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaaa |
|
|
| |
[11. Nov 2009|14:26] |
|
tik daudz mīlestības. šeit ir tik daudz mīlestības. |
|
|
| |
[11. Nov 2009|14:33] |
|
vienīgais, par ko es neesmu droša, par nosaukuma simbolismu. ja nu vienīgi ar antikristu viņš domāja nature itself. |
|
|
| |
[11. Nov 2009|16:44] |
lasu kritiķu atsauksmes, nesaprotu.
gandrīz visi tā vai citādi lieto terminu "misogynistic".
bet kā? tur ir vīrietis, kurš bezgalīgi tic savai sievietei, kurš ir zaudējis bērnu, dēlu, bet viņš atsakās zaudēt sievieti, viņš noliek savas sāpes un dara visu, ko var, savai sievietei. un tad, kad viņš saprot, ka sieviete ir izārstēta, viņš ierauga, cik patiesībā ir pilns pats ar savām noliktajām sāpēm, un varbūt viņš saprot, kaut kur dziļi sevī, ka sievietei bija vienalga; galu galā, viņa ne mirkli nejautāja, kā jūtas viņš.
sievietes nekad nav labas, vienkārši nav. un galu galā, kā lai viņas ir labas, ja viņām ir jādzemdē, ja viņām ir jāiznēsā sevī un tad jāatdod plašajai pasaulei saplosīšanai, nē, ja sievietes būtu labas un pilnas ar žēlsirdību, viņas to nespētu. mātes vienmēr ir nežēlīgas, vispirms jau pret sevi.
un es ticu epilogam, tam, kā viņa redz savu dēlu ejot pie loga, kā viņa redz viņu kāpjot uz galda, kā viņa redz viņu krītot lejā, un kā viņa mīlējas. un vēlāk viņa to arī paskaidro, tad, kad runā par ozolzīlēm no iepriekšējās vasaras, kā viņas krīt un mirst, krīt un mirst. man patiešām šķiet, ka viss, ko trīrs gribēja, ir paskaidrot, ka sievietes nevajag žēlot, nekad nevajag žēlot. tas padara sievieti nežēlīgu.
un zābaciņš bija otrādi. |
|
|
| |
[11. Nov 2009|17:10] |
|
un es, protams, esmu sievietes pusē. droši vien es arī nogalinātu vīrieti. par to, ka no viņa nāk dzīvība, par to, ka dzīvība nav mūžīga, par gandrīz visu. bet trīrs to izdarīja manā vietā. paldies, ļoti ļoti. |
|
|