| pāri malām |
[2. Nov 2009|08:36] |
Manam vectētiņam bija vectēvs Meikuls, kuram bija traks brālis. Viņš skrēja ar siena dakšām pret sauli un kliedza – "mauka, as tevi nūdūršu". Mans vectētiņš ļoti mīlēja savu vectētiņu, un visas savas jaunās bikses saplēsa, lai viņam būtu tieši tādi pat ielāpi kā Meikulam.
Vēl vectētiņam bija brālēns Broņislavs, kuram bērnībā šāva ar pistoli pie galvas un sita ar mietu pa galvu. Viņš visu dzīvi meklēja sievu, lasīja pudeles un krāja naudu mašīnai, un visas viņa govis klīda pa mežu, ziemu un vasaru. Beigu beigās mežsargs nošāva viņa vērsi, Broņislavs nogrieza vērša galvu un aizveda uz tiesu, un mežsargu gandrīz ielika cietumā. Un kad Broņislavs nomira, par viņa sakrāto naudu uzcēla pusi jaunās Kārsavas baznīcas.
30. oktobrī mans vectētiņš piedzima, un 31. oktobrī nomira, viņš nomira no bada, viņš pats sevi apēda. Viņš man stāstīja, ka viss, ko ir gribējis – lai viņu ļoti mīl. Visu dzīvi viņš ļoti gribēja, lai viņu ļoti mīl. |
|
|
| Kuldīgas sadzīves pakalpojuma kombināta salons "Metropole"; toreiz |
[2. Nov 2009|15:34] |
Ieraudzīju pēdējo meiteni un - iemīlējos. |
|
|
| Svētku dzēriens kakao |
[2. Nov 2009|15:44] |
Pie pāra tikšanās vainīgs bijis kliņģeris un Visvalda māsīca Hilda. "Man labi padevās matemātiskie priekšmeti," atceras toreizējā ģimnāziste Emīlija, "bet Hildai - ne visai. Palīdzēju, cik spēju. Kad tuvojās Hildas dzimšanas diena, tiku ielūgta, piesolot kliņģeri. Jūs jau nesapratīsiet, ko tas nozīmē... Pēckara laiks bija tik tukšs. Uz mācībām līdzi ņēmu sakaltētas rupjmaizes garoziņas, ko vecāmāte atgrieza no šķēles, jo nevarēja sakošļāt. Kliņģeris bija sapnis!"
"Man tā meitene uzreiz iepatikās. Smuka bija. Ir arī tagad, toreiz tikai jaunāka," atceras Visvaldis. |
|
|
| |
[2. Nov 2009|16:13] |
A/s "Saldus mežrūpniecība" kokzāģētavas vadītājs, Brocēnu novada domes deputāts, valsts čempions sportingā un divu bērnu tēvs. |
|
|
| iekšā |
[2. Nov 2009|21:41] |
|
visi mani "t" ir krustā sisti. tētis, tiesības, taisnība, ticība, tukšums. tu. |
|
|
