| |
[13. Jun 2010|19:06] |
|
pārkāpt pāri pirmajām dzeloņstieplēm un paiet garām pirmajiem brīdinājumiem vēl ir viegli, bet, kad tas viss atkārtojas vēlreiz un vēl draudīgāk... ja būtu viena, pagrieztos un nekad neatgrieztos. bet, ja esi kopā ar cilvēku, kuram vispār nav pieredzes ar vārdiem bailes, baidīties, nav, kur paslēpties. sakod zobus, aizver acis, lūdz, lai mežs jūs paslēpj, un ej tālāk. it kā kāds dzītu. bet gandarījuma tik un tā nav. suņu nebija. viss izdevās. tas beidzās. bet gandarījuma tik un tā nav. tikai tās pašas bailes un liela vilšanās sevī. |
|
|
