| |
[25. Mar 2010|20:35] |
kad omītei bija 18 un staļins vēl bija dzīvs, viņa vēlēšanās dežūrēja pie durvīm un sasala. partijas 2. sekretārs iedeva omītei 100 gramus piparmētru liķiera, viņa uzkāpa uz skatuves un nodziedāja "dievs, svētī latviju". cilvēki zālē applaudēja, bet sekretārs paziņoja, ka omīti vedīs uz sibīriju. omītei nekā nebija bail, viņa teica – vediet.
omīti neaizveda.
bet 25.martā izveda daudzus, daudzus latgaliešus. omītes krustmāte atgriezās, bet runāja tikai tad, kad iedzēra. un viņa teica – mums jau neko neteica, tikai lika savākties parkā. mēs prasījām, vai šaus tepat, vai vedīs uz naudaskalnu, bet neviens neko neteica. citur bija labi cilvēki, teica – ņemiet siltās drēbes, cik varat visu ņemiet, mums neteica neko.
labi cilvēki.
es lūstu tieši tādos brīžos. |
|
|
