| |
[19. Okt 2008|21:19] |
vakardienas klaidonis mani ņēma aiz rokas un tā es braucu ar riteni. četras reizes pāri dzelzceļam - pie turības, pie atgāzenes, pa vidu un pie zasulauka. un kā parasti, kad ierodos pie māras dīķa, sāk līt. un visur bija policija, un bija jāslapstās. un riteņbraucēji uz gājējiem skatās kā uz indīgiem augiem, bet viens uz otru - bez jebkādas pietātes.
es laikam nekad neatradīšu bieriņus.
toties daudz akmeņu gan.
un tad bija jāatgriežas slapjo drēbju un cilvēku dēļ. kad visi atvadījās, es pacēlu plaukstu, saša pacēla savu un pielika pie manas un vidū bija siltums.
un nē, nevar atgriezties, jo nav kur atgriezties, un katrs solis ir solis un
viss beidzas. |
|
|
