| |
[14. Feb 2010|18:35] |
man ir tūkstošiem atmiņu par mīlestību, bet ir tikai viena atmiņa par tētiņa mīlestību. mēs reiz sen sen atpakaļ braucām uz tālajiem mežiem sēņot, bet es noguru ātri. un tad viņš ieslēdza mani mašīnā un piekodināja nekāpt ārā. bet laiks gāja lēni. iedomājos atvērt durvis. atvēru. mežs bija kluss, durvis vērās skaļi. tad bija svilpiens un kliedziens un tētiņš skrēja. skatījos un domāju, ka tagad pavisam noteikti viņš kliegs uz mani. bet viņš neteica nevienu vārdu. iekāpa mašīnā un mēs braucām mājās.
es vairs neatceros, kad pārstāju mīlēt tētiņu. |
| |
